04. diena Rapla – Märjamaa 31 km

Mostos atkal agri. Vakarā viss sakārtots, lai ērti visu saliktu somā. Šorīt kafija nebija jāvāra, jo atbildīgā par guļvietu par to bija jau vakarā parūpējusies, arī saldmaizītes bija sagatavotas. Nesteidzīgi pabrokastoju un pirms septiņiem raušu somu plecos un uzsāku ceļu uz Märjamaa.
Solis no rīta nedaudz samocīts un lēns. Vakardienas eksperiments ar sporta apaviem liek sevi manīt. Sajūta tāda, itkā būtu klibs uz abām kājām. Ticis ārā no pilsētas jūtos jau krietni omulīgāks, temps arī uzlabojies. Taču pēc vairākiem kilometriem, kad esmu nogriezies no asfalta un izgājis cauri mazam miestiņam, jau kuro reizi šajā Camino, esmu spiests apstāties un salīdzināt dabā redzamo ar gpx failā atspoguļoto. Izbridies pa slapjo zāli, pielijušajām taciņām un pārgājis pāri aizaugušam tiltiņam pār upes izteku, nonāku strupceļā. Vairs nepalīdz pat gpx. Esmu privātās mājas pagalmā. Par norādēm jau sen esmu aizmirsis, un pat vadoties pēc gpx redzu, ka priekšā ir strupceļš. Nedaudz pakursējis uz vienu un otru pusi (cik gan daudz var klaiņot pa svešu pagalmu), ņemu talkā savu intuīciju un "veklu" pa labi, cerībā, ka šāda rīcība mani izvedīs uz pareizā ceļa. Izdevās! Bet ceļš ir tā izdangāts ar smago tehniku, ka jāžonglierē, kā virves dejotājam, lai netīšām nepaslīdētu ar visu no tā izrietošām sekām. Izdevās, noturējos. Un tad nāca jauns pārsteigums. Nez kā gadījās, kā nē, bet biju nonācis dzeloņstiepļu nožogojumā. Vienā pusē mauro lopiņi, otrā pusē biezi krūmi. Bet man taisni. Āķēju nožogojumu vaļā, un sāku savu bridienu pāri pļavai tā, ka zem zābakiem ūdens vien žļurkst. Pēc kāda puskilometra, pārrāpies pāri dzeloņstieplēm, tiku uz ceļa. Nē, es nebiju apmaldījies, nē, tāds tiešām bija šis maršruts.
Diena izvērtās kontrastiem bagāta. Bezceļš vijās ar bīstamiem posmiem gar noslogotas maģistrāles maliņu, saulīte nedaudz palutinājusi mijās ar siltu lietutiņu, mans soļošanas temps no ierastā dažuviet nokritās līdz gliemeža ātrumam.
Uz ceļa nepaliku, nekur neapmaldījos, peļķēs neiesvempos, pļavā nenoslīku, automašīnas mani nenotrieca, tātad sveiks un vesels sasniedzu naktsmājas. Tpfu, tpfu, tpfu!Read more