KOLUMBIJAI 207 gadi

20.JŪLIJS ŠODIEN KOLUMBIJAS NEATKARĪBAS DIENA - VĒL VIENA SKAISTA VIESU MĀJA KALNĀ - SVĒTKU PUSDIENAS - NEAIZMIRSTAMAIS KALNĀKĀPIENS

Šodien viss ir daudz un traki, lai arī rīts iesākās mierīgi. Einers mums pagatavojis jaukas kolumbiešu brokastis - ceptas olas, siers un arepa (kukurūzas plācenis). Mierīgi paēdam un ejam staigāt, bet Einers mums piesaka būt atpakaļ uz divpadsmitiem, kad svētku pusdienas būs gatavas. Katlā uz grila garšvielās jau vārās vesela vista - sākums svētku zupai. Nosolamies būt laicīgi un dodamies pastaigā.
Pēc kāda pusstundas kāpiena kalnā, kas mums tagad ir nieks, ieraugam tādu kā kempingu ar mājiņām, bet no tā pretim mums izbrauc pelēks fords. Lēnām ripina, tad piestāj, izkāpj kundze un metas ar mums runāties, auto sāk lēnām ripot, bet kundze tik nosaka, ka bremzes švaki tur. Tad gan iekāpj atpakaļ un pagriež fordu šķērsām ceļam, lai neripo tālāk. Aleksandra izrādas šīs vietas saimniece, un viņa grib mums visu parādīt. Viņa ir dizainere, kas nesen pametusi Pasto, lai veidotu šo īpašo kempingu ar izcilu skatu un izpaustos mājiņu dizainā. Izskatās izcili skaisti, bet noteikti tas ir nerentabls pasākums.
Izskatam visu, bet vairāk laika arī nav, jo Einers piekodinājis divpadsmitos būt atpakaļ.
Nekas gan nav nokavēts, jo viesu pirmā porcija ierodas vienos, bet beidzamā tikai pusdivos. Izrādas, ka viesi ir Adrianas drudzene Sandra ar radiem, kas ir ļoti ieinteresēti visu redzēt, jo Sandra ir šo māju nopirkusi, bet Adriana un Einers pārvācas uz Kali.
Pusdienās pasniegtā kolumbiešu zupa ir izcila, sarunas raisās labi, lai arī alkoholu nelietojam. Jāteic gan, ka Kolumbijas 1810. gadā izcīnītā neatkarība pieminēta netiek, vairāk tiekam apskatīti un izvaicāti mēs.
Savākšanās pastaigai notiek kā seriālos, līdz beidzot pirms trijiem esam gatavi doties kalnā. Tā kā ir jau vēls, pirmo gabalu veiksim ar auto. Kad sasēžamies, jākāpj atkal ārā, jo salonā jūtams nepatīkams aromāts. Kāds ir iekāpis suņa mēslā - tie izrādamies mēs ar Eļuku. Mazgājam zābakus un beidzot varam braukt.
Pēc brīža pastaigas sākuma punkts ir sasniegts un kāpiens sākas. Einers iet pa priekšu, vicinādams mačeti, ko aizņēmies no pakalnē dzīvojoša zemnieka. Skati paveras brīnišķīgi: Galeras vulkāns, kas joprojām ir aktīvs, Pasto lidlauks uz klints kores un daudz, daudz citu kalnu. Mūsu maršruts ir drosmīgs - pāriet pāri šīspuses augstākajam kalnam līdz upei un arpakaļ. Lejā kāpiens izskatās grūts, jo takas nav. Einers sparīgi izcērt ceļu ar mačeti līdz piekūst un secina, ka tālāk netiksim. Griežamies atpakaļ, un labi vien ir, jo tumsa drīz būs klāt.
Atpakaļ braucot divreiz gandrīz avarējam, jo jādzied karaoke diskam līdzi salsa un jāvicinās ar abām rokām. Beigās tomēr laimīgi finišējam mājās, diena ir izdevusies. Rīt ceram tikt līdz Laguna Verde - pēdējam šī ceļojuma lielajam objektam.Read more