Lagūnu diena

Lagūnas Dienvidamerikas iedzīvotājiem ir svētas, droši vien tapēc, ka Andu kalnu masīvā ūdens ne vienmēr un visur ir pieejams. Šodien plānots apmeklēt kādas 5 gabalas lagūnas, un, Edsona vārdiem, tās cita par citu esot skaistāka.
Beidzot ir pienācis tas rīts, kad brokastīs jādzer šķīstošā kafija. Tā kā es jau biju sagatavojies, ka agri vai vēlu tas notiks, izdzēru 2 krūzītes. Vēl pirms došanās ceļā Zandiņa izlemj, ka grib drusku paelpot skābekli, jo neesot spēka. No skābekļa diez ko labāk nepaliek, tapēc nolemjam izmantot vietējo metodi - košļājam kokas lapas. Pašiem liekas, ka drusku palīdz.
Esam uzbraukuši vēl augstāk, un mūs apņem ledains vējš, jo šajā ekvatora pusē sākas ziema. Atceros, ka pirms 8 gadiem bijām ļoti tuvu šai vietai, tikai Čīles pusē, tad bija decembris, un laiks bija krietni siltāks.
Vispirms šķērsojam vēl vienu sālāju, kurš gan nav tik koši balts kā Uyuni, cauri tam kā taisna stīga stiepjas dzelzceļa līnija, pa kuru Bolīvijas izrakteņi nonāk Čīles ostās. Aukstais vējš ir tik stiprs, ka ārā grūti nostavēt, ātri lienam iekšā savā džipā.
Apskatāmās lagūnas ir dažādās krāsās un neiegaumējamiem nosaukumiem, tāpēc necentīšos tās aprakstīt. Lai runā pievienotās bildes, kuras šoreiz tiešām iesaku visas apskatīt.
Beidzot saprotam, kāpēc mums jabrauc ar tik varenu auto - pēkšņi starp akmeņu kalniem paveras šaurs koridors, kuru gadu tūkstošiem grauzis mazs strautiņš. Pa šo koridoru nonākam smilšu tuksnesī, kas esot apmēram tik pat liels kā Uyuni sālājs. Gribas visu sabildēt, bet vējš ir tāds, ka nevar gandrīz nemaz izturēt.
Novērojam, ka šodien pa šo maršrutu brauc kādi padsmit džipi, un man jau liekas, ka tie pārējie man traucē izbaudīt Andu klusumu. Sezonas pīķī, domāju, ir kādas trīs reizes lielāks pieplūdums. Atkal nospriežam, ka esam gudri izvēlējusies ceļojuma laiku.
Pēcpusdienā nonākam līdz tā sauktajam Salvadora Dalī tuksnesim, kur daba izveidojusi vides objektus gluži kā slavenā sirreālisma meistara darbos. Atkal, ciesdami no stiprā vēja, fotofrafējamies - šoreiz pie slavenā Akmens koka, klints veidojuma mežābeles izskatā. Nospriežam, ka bilde būs vērtīga, jo akmens koka stumbra apakšdaļa ir kļuvusi tieva un smilšu sagrauzta. Drīz tas varētu nokrist un cauri.
Sagaidītā dienas kulminācija ir Laguna Colorada jeb krāsainā lagūna, kas ir lielākā lagūna šajā apvidū, un kuras ūdens spīd sarkanās krāsas dažādos toņos, bet to caurvij daudzas citas krāsas. Atkal iesaku skatīt bildi, vārdi šeit nepalīdzēs.
Lagūnas ir slavena ar 3 falamingo šķirnēm, kuras pastavīgi to apdzīvo, un patiesi - redzami vairaki simti ja ne tūkstoši šo dekoratīvo putnu. Flamingo dabiskais stāvoklis ir ar galvu ūdenī un dibenu gaisā, bet esot viņu dzīvē arī romantiski mirkļi. Edsons mums stāsta, ka flamingo pāri pēc kāzām dzīvo kopā uzticīgi viens otram, līdz nāve tos šķir. Nezinu gan, ko dara jauni atraitņi, bet to nezina arī Edsons.
Šonakt augstakā naktsguļa mūsu ceļojumā. Redzu, ka mītnes saimnieks uz galda noliek sarkanvīnu, nezinu, kā būs.Read more