British Columbia

August 2022
Ceļojam ar Raimondu Dombrovski un viņa dzelteno autobusu Read more
  • 14footprints
  • 2countries
  • 23days
  • 90photos
  • 0videos
  • 15.4kkilometers
  • 10.8kkilometers
  • Day 14

    60 minūtes ASV

    August 16, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 17 °C

    Ja mēs būtu Kremļa propagandas algotņi, tad šī būtu mūsu Lielā diena. Mēs pilnīgi droši tad varētu teikt, ka bijām ASV, un tur valda pilnīgs sabrukums un atpalicība. Bet par to pēc brīža.
    No rīta strauji uzsākam kustību uz Stjuartas (Stewart) pilsētu, kas atrodas pašos Kanādas rietumos, varētu teikt, ka pie okeāna, bet patiesībā kādus 100 km gara fjorda galā. Līdz Stjuartai ceļš mūs atkal pieradina pie ūdenskritumiem un ledājiem tā, ka beigās jau slinkums galvu grozīt. Raimonds un Didzis mums nemitīgi norāda uz globālās sasilšanas redzamo efektu - visi ledāji pēdējo gadu laikā kļuvuši krietni mazāki.
    Stjuarta izrādās vēl nesen bijusi apmeklētājiem bagāta vieta, par to liecina kādi pieci bankrotējuši restorāni, u kuru durvīm urakstīts “For sale”, kā arī 2 alkohola veikali.
    Lai piekļūtu okeāna ūdenim fjordā, jāšķērso ASV robeža caur robežas kontrolpunktu, kas ierīkots tikai Kanādas pusē. ASV dienesti neliekas par šo robežpāreju ne ziņas.
    Izrādas, ka tālāka ceļa ASV teritorijā caur šo vietu nav, tik vien kā iekļūšana ciematā ar nosaukumu Hyder. Tur redzam pāris desmitus auto vraku, kādas padsmit mājas, pāris bankrotējušu veikalu, vienu kiosku, kurā tante tirgo “fish&chips” un dažus kuģīšu vrakus. Ā, un viens lācis lūrèja no krūmiem. Mēs savu pieredzi nedaudz vispārinam un secinām, ka “bijām ASV, un tur viss iet uz postu”.
    Patiesībā Haidera ir bijusi plaukstoša zelta ieguves vieta pirms 100 gadiem, bet līdz COVIDam vēl kaut kā turējusies uz tūristu rēķina.
    Aizejot līdz fjordam, iespaids mainās par 180 grādiem, jo dabas spēks un skaistums pārspēj visu.
    Atgriežoties Kanādā, robežsargs mums stingri izprasa, kur bijām un ko pirkām, lai arī pats mūs pirms stundas draudzīgi izlaida no Kanādas. Godīgi atzīstam, ka nopirkām divas uzlīmes ar Aļaskas simboliku.
    Nakts mums pienāk Stikine upes krastā, kur Raimondam daudz atmiņu par 2005. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Stuck in Stikine”, kurā latvju laivinieki sastopas ar ekstrēmiem laika apstākļiem un iesalst upes ledū. Šo filmu interesenti var atrast Youtube vietnē.
    Tālākais ceļš ved uz ziemeļiem, nākamā pietura - Dease lake.
    Read more

  • Day 16

    Jukona

    August 18, 2022 in Canada ⋅ ☀️ 15 °C

    Tagad mums pārbraucieni gari, un internets parādās pavisam reti, tāpēc atkal rakstu par divām dienām.
    Vakar no rīta pirmais uzdevums bija nogādāt Didzi un Kasparu pie upes, pa kuru viņi divvientulībā dosies lejup 17 dienu garumā - līdz 2. septembrim. Visa tā krāmēšanās aizņēma stundas četras, kuru laikā tika sapakota pārtika, obligātais aprīkojums un palīgierīces. Man atmiņā palika 1,75 litri Kanādas viskija un Fiskars firmas mačete savvaļas augu un dzīvnieku kapāšanai. Atvadījāmies kā no dēliem, kuri dodas pasaulē laimi meklēt. Kas zina, vai vēl satiksim…
    Tad sakās lielais pārbrauciens, kura rezultātā izbraucām no British Columbia un iekļuvām Jukonas teritorijā. Jukona ir īstā 19. gadsimta zelta drudža vieta, un vēl šodien pabraucam garām zelta skalošanas karjeram. Kaut kur slepeni pie upēm esot joprojām sastopamas nelegālās zelta skalotuves, kur cilvēki slepus un nomaļus uztur sapni kļūt pēkšņi bagātiem. Lai arī visas pazīmes liecina, ka esam tālu ziemeļos, pēc kartes pārliecinos, ka esam Tallinas platuma grādos, tā ka teorijā esam pazīstamā vidē.
    Raimonds ļoti gribēja aizvest mūs līdz Karstajiem avotiem, lai arī tas prasīja pārvarēt liekus 200 kilometrus. Bija tā vērts, jo sēravoti izrādījās unikālā vietā - purva vidū, aprīkoti ar koka laipām un dabīgu agu ieskauti. Vienā no baseiniem cilvēkam ieeja noliegta, jo tur dzīvo viens tāds mazs saldūdens gliemezis, kas palicis viens pats visā pasaulē. Ta ņu mēs visi viņu lolojām un saudzējām.
    Šorīt vēlreiz peldamies siltajos sēravotos, un tad dodamies uz rietumiem okeāna virzienā. Mani piemeklē lielā iespēja stūrēt Skūliju visas dienas garumā, ko ar prieku izmantoju. Jūtos kā īsts autobusa šoferis, pretīm braucošie īstie skolas autobusu šoferi mani sveicina. Sirdī iezogas neliels lepnums.
    Watson Lake pieturas punktā ir pieejams internets, kā rezultātā pavadām tur divas stundas. Tad izdomājam, ka rīt gribēsim uz Skagway ciemu, kas atrodas ASV teritorijā. Tamdēļ dodamies vēlreiz pie interneta, lai aizpildītu ASV imigrācijas formu. Tas nenākas viegli, jo jāatbild uz daudz jautājumiem, ieskaitot sen mirušo vecāku vārdu norādīšanu. To, vai mūsu ierašanās apstiprināta, uzzināsim vēlāk, kad nākamreiz tiksim pie interneta.
    Pēcpusdienā mūsu ceļš ved tālāk uz rietumiem cauri milzīgiem mežu masīviem, kur vietumis redzamas ugunsgrēku pēdas. Pat ja ugunsgrēks noticis pirms 10 gadiem, tā sekas joprojām labi redzamas, apdegušajiem egļu stumbeņiem slienoties debesīs. Turpinām ceļu, piestādami pie pārtikas veikala ar lepnu uzrakstu “Grocery store”. Tik knapu sortimentu gan redzēt nav nācies - divu veidu čipsi, košļenes, aukstumplauktā iebērti gurķi, un tas arī viss. Iepirkšanās nesanāk.
    Turpinām ceļu, līdz atrodam naktsvietu kempingā pie Teslinas ezera. Šovakar ar galvām iet diezgan traki: Viesturam pazuduši vizuļi, kā arī zem gultas kājas iespiedusies kurpes šņore, odu kūpināmais izdedzina caurumu mazgājamajā galdiņā un arī bukletu maisiņā.
    Viss, beidzu rakstīt. Ja vēl kas jautrs šovakar notiks, to aprakstīšu rīt.
    Read more

  • Day 18

    Otra reize ASV

    August 20, 2022 in the United States ⋅ ☁️ 15 °C

    Skagway apmeklējums ir mūsu otrais mēģinājums iebraukt ASV Aļaskas štata teritorijā, bet šoreiz tas jau daudz nopietnāk, jo priekšā īsts robežpostenis. Līdz ar to mums tiek veikta īsta dokumentu pārbaude, robežsargs iekāpj Skūlijā un atņem mums visas 24 olas un beidzamo avokado. Desu un alu atstāj mūsu rīcībā.
    Skagway ir Klondaikas vārti, vismaz tā šo vietu pārdod tūristiem. Pilsētiņa atrodas fjorda galā, un, atšķirībā no iepriekš apmeklētās Hyder, šeit bieži piestāj kruīza kuģi. Līdz ar to Skagway ir dzīva un skaista, Holivudas filmu cienīgām fasādem un izkārtnēm rotāta. Vēlāk atklājam, ka dzīves ritms šeit pilnībā pielāgots prāmju grafikam. Pus stundu pirms prāmja atiešanas visi veikali un restorāni aizveras, un veikalnieks stāsta, ka, ja ienāk mazais prāmis, tad atveras tikai lētie veikali. Zelta un pulksteņu tirgotavas vaļā netiek vērtas, jo nerentējas. Statistika un pieredze stāv pāri indivīda vajadzībām.
    Zelta drudža laikā pa fjordu šeit tvaikonis ieveda laimes mekletājus, kuri devās pāri sniegotajiem kalniem uz Klondaiku. Lai izvairītos no masveida bada, Kanādas valdība bija noteikusi, ka katram zelta meklētājam ir pienākums uzrādīt pārtikas krājumus vienam gadam, līdz ar to bagāžas minimālais svars bija apmēram tonna. Varu tikai iedomāties, kā katrs vīrs vilka šo tonu smago kravu pāri kalniem.
    Bija arī otrs ceļs uz Klondaiku - no Sietlas ar upes tvaikoni, bet tas bija ilgāks un dārgāks, tapēc Skagway variants kļuva par populārāko.
    No mūsu skatpunkta vertīgākā ir kalnu ainava - tieši tāda, kādu esam redzējuši Aļaskas skatu kartiņās. Vairākkārt stājamies iepriecināt sevi un fotografēt melnos kalnus un zilos ūdeņus.
    Mūsu kultūras programma satur arīdzan krabja ēšanu ostas restorānā, kurš pārpildīts ar viesiem, neskatoties uz to, ka kruīza prāmis jau izbraucis. Kemperu ceļotāji ir ieradušies pietiekamā skaitā, lai ēdinātājiem darba netrūktu.
    Vēl, protams, seko neiztrūkstošās propāna medības, kas šoreiz vainagojas ar autocisternas piebraukšanu pie Skūlija. Pilnu tvertni gan nepildam, jo Aļaskas propāna cena par 30 procentiem pārsniedz Jukonā pieejamo.
    Tālāk ceļš mums ved atpakaļ Kanādas teritorijā, un drīz ierodamies Whitehorse, kas ir mūsu atpakaļ lidošanas sākumpunkts. Apskatām arī Jukonas upes kanjonu tieši virs Whitehorse. Kanjona upes krāces slavenas ar to, ka zeltrači tur bieži slīkuši kopā ar visu mantību, tāpēc Whitehorse iedzīvotaji izveidojuši zirgu tramvaja līniju, piedāvājot droši pārvarēt bīstamo vietu pa sauszemi. Cena - 25 dolāri. Varu tikai iedomāties, ka 1900.gadā 25 dolāri bija milzu nauda.
    Šovakar pēc ilgstošanas nakšņošanas Skūlijā atgriežamies viesnīcu gultās, lai rīt dotos uz lidostu.
    Read more

  • Day 19

    Pagrieziens uz mājām

    August 21, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 25 °C

    Whitehorse patiešām izskatās pēc pilsētas, un kā nu ne - tā ir galvaspilsēta Jukonas apgabalam, kas, pateicoties savam ģeogrāfiskajam izmēram, izvēlējies saukli “Larger than life”. Pati Jukonas upe vien ir 4000 km gara.
    Mūsu ceļojuma interesantākā daļa strauji tuvojas beigām. Esam jau izkrāmējuši mantas no Skūlija, un tas paliek plašs un kārtīgs. Saprotams, ka mums ir daudz ļoti vērtīgu ieteikumu par to, kādi uzlabojumi veicami dizainā un interjerā. Katrā ziņā, Skūlija labajā sānā ir atvēlēta vieta uzlīmējamām bildēm no mūsu ceļojuma. Uzlīmes gan vēl jāizgatavo un jāatsūta uz Kanādu. Noslēdzam arī ilgstošo diskusiju, kā lietojams zīmols “Komforts”. Līdz šim, Raimonds laivotājiem bija allaž atgādinājis, ka pirmajā vietā drošība, pēc tam komforts. Šis koncepts ne līdz galam saskan ar Lidijas redzējumu par “Komforta” vietu zem Saules. Man liekas, ka beigās viņi vienojās, ka drošība paliek pirmajā vietā, bet “komforts - vienmēr”. Man gan palika sajūta, ka šī spēle vēl nav izspēlēta līdz galam.
    Par Pupučiem viss skaidrs - tie ir gan priekšā, gan aizmugurē.
    Tā nu ar visiem komentāriem un laba vēlējumiem atstājam Raimondu, kurš pavadīs kādas 5 dienas vientulībā, līdz Whitehorse sāks ierasties Nahanni upes braucēji. Par Didzi un Kasparu neko nezinām, jo viņu upe atrodas ārpus sakariem, taču esam pārliecināti, ka viņiem sokas lieliski.
    Mūsu turpmākās gaitas ved uz Toronto, kur pavadīsim pāris dienas, lai iepazītu urbāno atmosfēru Kanādas hokeja, finanšu un radošās attīstības centrā.
    Ar šo domāju beigt savu ceļojuma aprakstu, jo pilsētas ainas attēlot man ne pārāk padodas.
    Paldies visiem, kas lasīja un piedzīvoja Kanādu kopa ar mums. Jums sūta sveicienus arī visi 6 lāči, kurus mums izdevās satikt, kā arī lielais bizoņu bars, kas ganījās ceļmalā.
    Read more