El Calafate

Pēdējais vakars Argentīnā. El Calafate tomēr krietni dzīvīgāka un omulīgāka par mazo El Chalten, kas jau acīmredzami dodas ziemas miegā. Kalafatē vēl dzīvība kūsā pilnā sparā. Vajadzēja vēl nedaudz samainīt naudas. Interesanti, ka pa šīm dienām atkal jau ir izmainījies kurss mums vēl par labu. Nu jau par vienu dolāru var dabūt 430 Argentīnas peso. Vienā veikalā pat redzējām 440. Baigi traki īstenībā no vietējo skatu punkta. Mēs protams priecīgi.
Iečekojamies viesnīcā un par godu pirmajam veiksmīgajam pārgājienam attaisām Patagonijas baltvīnu ko aizvakar nopirkām. Labs vīns, kas tiek “malkots” no alus glāzēm, jo citas nav pieejamas! 🤷🏻‍♂️ Šodien tas noteikti jāizkauj, jo rīt pāri Čīles robežai tāpat nevarēsim vest.
Izkāvuši vinčiku dodamies ielās. Par mūsu rižā runceka auklēšanu mājās kamēr mēs braukājamies apkārt pa pasauli nopirksim mammai guanako vilnas šalli. Priekš tā cik daudz tās radības te apkārt varēja būt lētāka, bet būs forša dāvaniņa. Krustmeitai Enijai guanako t-krekls.
Gribēju sev Patagonijas brenda kepiņu, bet 50€ par cepuri gan negribas tērēt. Turklāt tas ir jau ar mums izdevīgo kursu.
Vakariņās aizgājām uz Nina restorānu uz galvenās pilsētas ielas. Man guanako sautējums - Cazuela, Madarai Patagonijas forele. Ļoti garšīgi. Pudele 2020. gada Patagonijas baltvīna restorānā 3700 naudas jeb ap 8-9€. Nav slikti. Restorāns kopumā ļoti patīkams un viesmīlīgs. Cilvēki arī diezgan daudz. Šeit pirmo reizi piefiksējām, ka Patagonijā vari nākt uz jebkuru pilsētas glaunāko restorānu zābakos, sporta biksēs un džemperī un pilnīgi neizcelsies uz vidējā apmeklētāja fona. Kopā par vakariņām atstājam 13 500 ARS (~32€).Read more