Lietuva, Viļņa’23

Lai pataupītu kāju resursus no mājām dosimies uz estrādi ar taksi. Skaidrs, ka ļoti ātri tas nebūs, bet braucam. Tā arī ir, ka diezgan lieli sastrēgumi tuvojoties Vingio Parkas. Kādus 400m pirms plānotā finiša lecam ārā - iesim pūlī drūzmēties. Gar maliņu operatīvi aizšmaucam lielajam baram garām un tīri veikli bez aizķeršanās tiekam teritorijā.
Pirmais, kas iekrīt acīs - episki daudz tualešu un alus telšu. Tas ir bonuss. Izmetam nelielu loku, paņemam aliņu Rammstein glāzēs un ejam ieņemt potenciālo vietu, kur noparkoties.
Cilvēku paliek protams ar vien vairāk. Pirms sākuma aizejam pēc vēl viena raunda dzērieniem atstājot Madaru sardzē un tad gan jāgaida oficiālais starts. Iesildītājas tās pašas meitenes, kas uz klavierēm izpilda Rammstein dziesmas. Nav ļoti aizraujoši, bet zinām, kas mūs sagaida vēlāk tāpēc ir ok.
Un tad aiziet! Ar lielo blīkšķi sākas tas kā dēļ mēs šeit braucām. Visi ieņem vietas, un otrā dziesma Links 2 3 4 patiešām atdzīvina pūli, kad pa skatuves torņiem piķa melnie dūmi sāk plūst ārā super jaudīgās mūzikas pavadībā. Procesā pagrūstamies nedaudz ar krievu tanti, kas ielīda man priekšā, bet nu neko. Tā tajos baros notiek.
Ar katru dziesmu satumst arvien vairāk un attiecīgi skatuve "deg" arvien vairāk. Puskoncertā nolemjam paiet atpakaļ - tālāk no skatuves pie alus teltīm un tualetēm, lai nav tik ļoti jādrūzmējas un jāciešas uz wc. Jāsaka, ka pa gabalu var redzēt skatuves kopskatu un skaņa liekas vēl labāka. Pa gabalu redzam/dzirdam Sonne dziesmu, kad skatuve burtiski šauj ugunis ārā pa visiem caurumiem. Kārtīgs pirotehnikas šovs.
Tā kā šī ir otrā reize, kad apmeklējam Rammsteinu, tad pārsteiguma momenta nebija, bet tas nemazināja procesa baudīšanu. 3h parkā paskrēja pilnīgi nemanot un bez domāšanas ietu arī trešo reizi. Ar Edgaru nolēmām, ja brauksim trešo reizi, tad pirksim Feuer Frei biļetes, jeb fanu zonas biļetes.
Pa ceļam mājās uznāk viegls bads, tāpēc meklējam to, kas vēl šajā pirmdienas naktī ir vaļā. Atradām vienu vienīgo kebabu, kas strādā un protams mēs nebijām vienīgie tādi. Rinda ārā uz ielas, bet iekšā viens džeks gan pieņem pasūtījumus, gan taisa kebabus. Kopā kādu stundu, pusotru tur nosīņojām līdz tikām pie sava medījuma. Bet ko padarīsi, ja gribas rīt.
Ap pustrijiem dodamies gulēt. Rīt tomēr jābrauc mājās.Read more