Palacio de Generalife

Šodien diezgan garš pārbrauciens uz Granadu - 185km. Bet tā kā 90% jābrauc pa bāni, tad šim pasākumam nepieciešamas nepilnas 2h. Uz pilsētu braucam ar dalītām jūtām, jo Madara iegūglēja, ka Granadas galvenais objekts Alhambras cietoksnis par ieeju grib 38eur no cilvēka, kas mums šobrīd psiholoģiski vairs nav pa prātam pēc tik daudz apmeklētiem objektiem. Tajā pašā laikā tad rodas jautājums kāpēc mēs vispār braucam uz šo pilsētu? 99 no 100 tūristiem Granadā ierodas tieši šīs pils dēļ. Un kā pēc tam izrādās, šis ir arī Spānijas apmeklētākais tūrisma objekts ar ~2milj. apmeklētājiem gadā.
Viesnīca ir tālāk no centra. Lai taupītu laiku braucam ar sabiedrisko. Pa ceļam atrodu, ka biļetei tomēr vajadzētu maksāt tikai 14e no cilvēka. Rodas cerība. Dosimies uz pili un tad jau manīs. Izkāpjam centrā un uzreiz rodas tāda lielpilsētiska sajūta, lai arī Granadā ir tikai 240 tūkst. iedzīvotāji, salīdzinot ar to pašu Kordobu, kur ir 350k (Ok, tur gan dzīvojāmies tikai pa vecpilsētu). Principā uzreiz arī ejam pils virzienā.
Pēc aptuveni 30min gājiena nonākam pilī. Pirms patiesības noskaidrošanas iestiprinamies ar cafe. Kruasānu mums vairs nedod, jo tas pienākoties tikai brokastu laikā... Pilī tomēr tiksim par atrastajām 14eur biļetēm, kas dod piekļuvi visiem 3 galvenajiem objektiem bez gida. Generalife, Alcazaba un Nasdir dārziem. Tikai uz Nasdir dārzu ir noteikts konkrēts biļetes laiks, kas ir pēc 2h no ieejas brīža.
Pils atrodas kalna galā, kas paver iespaidīgus skatus pār pilsētu, kā arī netālu esošajiem Sierra Nevadas kalnu virsotnēm. Šodien ir apmācies tāpēc redzams, kā kalnu grēdas aiztur prom gribošos mākoņus. Šajā pilī ir visizteiktākās arābu iezīmes no mūsu apmeklētajām. Ja šī būtu pirmā pils ko apmeklējam, tad žoklis noteikti būtu vaļā, bet tagad esam jau nedaudz notrulināti no iespaidiem bagātajām dienām iepriekš. Tāpēc sajūsmas spiedzieni izpaliek, tomēr pavisam noteikti ļoti iespaidīga vieta! Tā pat kā citās pilsētās iepriekš mamma mūs apgādā ar informāciju no ģeogrāfijas grāmatu klāsta, kur visa svarīgākā informācija ir ļoti koncentrēti apkopota.
Pēc pastaigas gribas ēst tāpēc vietas meklējumi ir īsi un ieejam gandrīz pirmajā vietā, kas gadās pa ceļam. Par 14.5eur no cilvēka ir MENU, kas paredz 3 ēdienu kursu. 1. Paelja abiem, 2. Madarai ceptas/fritētas jūras veltes, man vista ar kartupeļiem. Deserts gan izpalika, jo esot beidzies, bet godīgi sakot pēc pirmajiem diviem nebūtu arī vieta. Desertā mums tēja un kafija.
Izstaigājam vēl mazos arābu tirgoņus, kur mammai nopirkām dzeltenas ādas arābu čības. Smieklīgas ar spiciem galiem un kamieļiem.
Aizejam vēl uz it kā autentisko Albaicin rajonu, kas atrodas nelielā pakalnā, no kura arī redzami skaisti skati pār pilsētu. Viena no retajām vietām, kur saskatāma Granadas katedrāle, kas arī ir milzīga, bet tā ir tik blīvi apbūvēta, ka pieejot tai klāt faktiski neko neredzi, jo blakus esošās ēkas ir sabūvētas ļoti, ļoti tuvu.Okumaya devam et