Spānija, Malaga ’22

Tālāk mūsu ceļš ved uz Lielbritānijas aizjūras teritoriju pašos Spānijas dienvidos - Gibraltāru. Pa nakti paliksim Spānijas pusē, jo tā ir būtiski lētāk, bet bēda nekāda. Pie viesnīcas atstājam mašīnu un pēc 20min ar kājām esam šķērsojuši robežu, kas starp citu atrodas faktiski uz lidlauka.
Galvenais uzdevums ir the Big Rock, jeb Gibraltāra Nacionālais parks. Biļetes diezgan dārgas, bet nav šaubu, ka jādodas augšā meklēt pērtiķīšus jeb makakus! 🐒 Kopā no abiem ieeja un pacēlājs 84€. Var nedaudz ietaupīt un iet augšā ar kājām, bet tas prasa papildus laiku, kurš mums īsti nav un enerģiju, kuru mums gribas vēl pietaupīt. Dažu minūšu laikā esam augšā 426m augstajā Gibraltāra klintī. Vietām pūš diezgan stiprs vējš, bet kopumā ir diezgan silts.
Nepaiet ne dažas minūtes, kad sastopam pirmos pērtiķīš-draudziņus. Ir gan lieli, gan mazi. Gandrīz visi arī diezgan komunikabli un omulīgi. Acīgākie uzreiz izrāda izteiktu draudzību tūristiem ar somām. Viens man uzlec uz pleciem. Es priecīgs taisu selfijus, kamēr meitene no muguras pieskrien un saka, ka šis spalvainais žuļiks jau man taisa somu vaļā. Pēc tam izrādījās, ka pārītis, kas mani pabrīdināja arī ir latvieši!
Ir teiciens, ka Gibraltārā briti būs tik ilgi, kamēr būs makaki, jo kara laikā 1779 - 1783 g. Makaki esot sākuši kliegt un trakot tādējādi brīdinot par spāņu un francūžu karaspēka tuvošanos. Tāpēc kad sugas pastāvēšana tika apdraudēta Čerčils pavēlēja no Marokas ievest vēl makakus, lai veicinātu to vairošanos. Tāpat interesanti, ka kara laikā par tiem tikusi turēta rūpe visaugstākajā līmenī - ja kāds no makakiem tika ievainots, tad tas tika vests uz Rojālo Gibraltāra slimnīcu, kur tiem nodrošināja faktiski līdzvērtīgus aprūpes apstākļus kā karavīriem.
Saprotam, ka jāiet tālāk, ja gribam kaut ko arī redzēt bez mankijiem. Nākamais punkts ir gaisa taka - “Skywalk”, kas realitātē ir diezgan netīra stikla platforma un nekādu papildus sajūsmu jau tā izcilajiem skatiem nerada. Vienīgais ar ko šī vieta izcēlās bija stulbs brits, kas mērkaķišiem deva gumijas končas.
Lēnā garā kātojot uz priekšu un ik pa laikam satiekot kādu spalvaino dodamies uz O’Haara’s Battery, kas ir milzīga kalibra lielgabals. Tūristiem pieejama arī neliela daļa no kara laikā izbūvētiem tuneļiem pašā klintī, kur ilgstoši uzturējušies diezgan liels skaits karavīru. Klintī esot izbūvēti tuneļi kopā sasniedzot ap 50km garumu. Iespaidīgi! No lielgabala platformas pāri var redzēt arī Āfriku, kas atrodas nieka ~20km attālumā. Šajā ziņā mums šodien paveicās. Laiks ir labs un redzēt var tālu.
Nonākuši pie nākamā objekta St. Michael’s alas konstatējam, ka tur ir arī kafejnīca un WC. Tad nedaudz iztukšojamies un uztankojamies pirms ceļa turpināšanas. Tā kā Gibraltārs nav ES un šeit ir WiFi tad uz īsu brīdi arī pieslēdzamies ārpasaulei.
Biju redzējis bildes, bet dabā tik iespaidīgu šo stalaktītu alu nebiju gaidījies. Papildus bonusu deva viegli neuzkrītoša mūzika, kas skanēja fonā un ik pa laikam stalaktīti tiek izgaismoti dažādās krāsās. Iespaidīgi! Tāpat ik pēc 7min ir gaismas šovs alas lielākajā kambarī, kur šobrīd izveidota zāle ar 400-vietīgu tribīni nelieliem priekšnesumiem. Orģināli šis kambaris tāds izveidots 2. pasaules kara laikā, kad šeit bija paredzēta ārkārtas gadījumu slimnīca. Tomēr kā slimnīca tā arī ne reizi netika izmantota.
Ceļu turpinām uz Windsor vanšu tiltu, kas stiepjas pāri aizai un ved tālāk uz Apes Den jeb “Mērkaķu migu”. Šeit satiekam, kā izrādas vienu no vecākajām Gibraltāra makaku mātītēm - aptuveni 26 gadus veca. Parunājām ar parka darbinieku, kas pastāstīja nedaudz par dzīvniekiem - izrādās, ka šī vecā dāma pa lielam diktē šī rajona mērkaķu noteikumus. Kopā uz Gibraltāra klints esot ap 300 makakiem, kas sadalījušies 11 grupas.
Saprotot, ka vairs nav nemaz tik daudz laika līdz pēdējam vagonam lejā no kalna nedaudz nākas pielikt soli uz staciju. Galā viss veiksmīgi un laikā esam klāt. Pie paša vagoniņa viens pērtiķis pamanās mani apspert. Ļoti filigrāni man no kabatas izvilka batoniņa iepakojumu tā, ka es pat īsti nemanīju. Beigās sarunājām darījumu - rieksts pret iepakojumu, lai netiktu piesārņota daba!Read more