Cūgšpice

-Vagoniņi augšā iet ik pēc 20min. Stacijā varam sasildīties. Vagoniņa biļete katram maksā 33,5eur, bet ar to var arī nobraukt pēc tam lejā. Pirms kāda laiciņa gaisa vagoniņš no Vācijas puses avarēja (izklausās briesmīgāk nekā bija, viss visiem ir ok), tāpēc tas vēl ir slēgts un lejā būs jābrauc ar vilcienu.
- Uzbraukuši augšā bijām pārsteigti par to cik virsotne ir komercializēta. Vesela mini pilsētiņa uzbūvēta Vācijas augstākajā virsotnē. Tā kā ārā ir stiprs vējš un apmēram -8 grādi cilvēku ir pavisam maz. Tas ir bonuss mums. Uzejam uz terases un aukstumā izdzeram "uzvaras" aliņu. Pa to laiku uz pašu Cūgšpices virsotni, kas ir nedaudz nost no publiskās terases, kāpj džeks ar sakabi, dzelkšņiem un ķiveri. Tajā brīdī sapratām, ka mums laikam nespīd uzlīst pie krusta.
- Ieejam iekšā un nolemjam uztankoties kafejnīcā, lai ilgāk padzīvotos pa virsotni. Tualetē pārģērbju visu, kas ir līdz, lai būtu tik sauss cik iespējams. Madara izvēlas atkal strūdeli ar cafe, man klinģeris ar cafe. Priekš tā, kur esam cenas ļoti adekvātas. Par visu samksāju nedaudz vairāk par 7eur.
-Kamēr ēdām tikmēr laiks nomierinājās un izlemjam, ka tomēr jāmēģina līst uz virsotni. No sākuma negribēju, lai Madara lien, (jo tur visas trepes un ķēdes apsalušas), bet redzot kā viņa par to saskāba devu zaļo gaismu. Ko tad pats līdīšu un viņai neļaušu?
- Visi uzlīduši un sabildējušies prātīgi lienam lejā. Visas virves un pakāpieni totāli sasaluši. Tagad apmierināti varam lēnā garā laisties lejā.Read more