Harrow

Izkāpjot no metro uzreiz ir skaidrs, kurā virzienā jādodas. Vemblija stadiona arka redzama jau pa gabalu. Pēc cilvēku masām, kas plūst arēnas virzienā ir skaidrs, ka visi dodamies viena mērķa vadīti.
Plūsmas organizācija izcila. Viss ir daudz un galvenais - pietiekoši. Rindās nav jāstāv ne pie ieejas, ne pēc alus un pats galvenais - arī ne uz tualeti.
Alus kā jau sagaidāms padārgs - 7.85£, bet ko padarīsi. Šodien iekšējais žīdiņš jāatslēdz un jābauda koncerts.
Tā kā koncerts ir garš, tad visiem ir sēdvietas. Mūsējās ir tieši pret skatuvi stadiona otrā galā. Pašus māksliniekus redzam kā punktiņus, bet ekrāni ir lieli un skaņa arī tiek līdz mums. Un kas par skaņu! Īpaši izteikti skaļi Motley Crüe laikā, jo Vinss vokāli vairs nav tik spēcīgs kā astoņdesmitajos, tāpēc tas tiek kompensēts ar pamatīgu bungu un basģitāras tusiņu. Lai vai kā, man baigi patīk tāpat. Def Leppard dziedātājs Džo Eliots manāmi labāk sevi uztur formā un tas uzreiz ir sadzirdams. Viņš var dziedāt dzīvajā - un kā vēl! Tomēr brits Vemblijā. Neliekas, ka varētu būt labāka vieta, kur uzstāties.
Kopā 6h ko pavadījām arēnā paskrēja nemanot. Vai koncerta kvalitāte tieši skaņas ziņā, ne mākslinieku izpildījuma ziņā bija izcila? Drošvien ka nē. Vai tas mums traucēja un nepatika? Arī drošvien ka nē! Neko nenožēlojam! Dodiet vēl koncertu biļetes! Nākošreiz tikai Vemblijā vajadzētu tirgot biļetes arī pa visu laukumu. Lai arī stadionā bija ap 60'000 apmeklētāju, 58'000 no tiem izskatījās, ka stadions ir pustukšs, jo centrālajā laukumā bija tikai puse izklāta ar sēdvietām. Pārējā puse mērķtiecīgi atstāta tukša. Kāpēc? Nezinu. Czytaj więcej