Hồ Hoàn Kiếm

Esam atgriezušies Hanojā, un šorīt jau septiņos no rīta dodamies ceļā uz seno Vjetnamas galvaspilsētu Ninbīnu, kas dibināta 968. gadā. Šis galamērķis ir viena no Top 3 tūristu iecienītākajām vietām, tāpēc nav cita varianta kā ņemt privātu tūri gida pavadībā. Whatsapp saziņā Lidija ar gidiem koķetēja vakar vai visu dienu, tāpēc neesam droši, kāda būs šīrīta tikšanās, un ko par to domās Viesturs.
Atbrauca puisis vārdā Kens, pēc skata 25 gadus vecs un ļoti sirsnīgs. Viesturs uzreiz ieņēma vietu Kenam blakus uz priekšējā sēdekļa, un tūre varēja sākties.
Manuprāt, mums atkal uzsmaidījusi veiksme, jo laika apstākļi ir īpaši sliki, līdz ar to mums nav sagaidāma tikšanās ar ļaužu pūļiem. Par laika apstākļiem parunājam vairāk, pastāstam, cik grādu pašlaik Latvijā un uzzinām, ka Vjetnamā bērni neiet uz skolu, ja temperatūra nokrīt zem plus 10.
Pēc pāris stundu brauciena un piestāšanas obligātajā suvenīru veikalā esam sasnieguši galamērķi. Pēc Kena ieteikuma dodamies uz laivu tūri, kamēr nav vēl liela rinda saskrējusi. Patiešām - braucienam pa pasaku upi gatavas stāv 2000 četrvietīgas laivas, bet rindai uz braukšanu izveidots ap 100 metru garš koridors. Rindas nav, un esam uzreiz laivā iekšā.
Airētāja ir pieredzējusi sieviete vjetnamiešu cepurē, kura profesionāli izkliedz bāzes klidzienus: photo, beautiful, monkey utt. Mēs ar Viesturu piepalīdzam airēt, un viņa brīžiem bļauj Tempo - tad mēs saprotam, ka jāpiedod gāze. Kad gatavojamies piestāt jau pie trešā upmalas tempļa, uznāk apjausma, ka laiviniece patiesībā saka “Templ”, norādīdama uz apskates objektu.
Vispār daba un vide man šeit ļoti atgādina inku svēto pilsētu Machu pichu - tādi paši zaļi pasaku kalni, vienīgi šeit papildus nāk pazemes tuneļi, kas izbraucami ar laivām. Tuneļos laivinieces uzsaucieni pamīšus mainās no “beautiful” uz “bend down”, jo jāsarga galva no atsišanas pret klinti.
Apmeklētāji šeit pārsvarā izskatās pēc eiropiešiem, redzam arī Indijas pārstāvjus, bet paši vjetnamieši, liekas, šeit neierodas uz atpūtu. Liekas, ka esam tikuši pa priekšu tūristu autobusiem, līdz ar to pusdienas paēdam raiti, un dodamies kāpt tempļa kalnā, lai apskatītu visu apkārtni. Prieks, ka joprojām maz cilvēku, bet pašai kāpšanai izradās maza jēga, jo iekāpjam tieši mākonī, no kura uz leju neko redzēt nevar. Kens mūs nofotografē un apsola iemontēt vakardienas bildē, jo Iphone tagad to viegli pieļauj. Uzticamies viņam.
Tālāk ieejam burvīgā ielejā, kas agrāk kalpojusi kā cietums, jo tajā dzīvojis tīģeris, kuram par ēsmu iesūtījuši noziedzniekus. Runā, ka laiks pirms sprieduma izpildīšanas cietumā bijis ļoti īss, taču pirmsnāves aina pavērusies skaista.
Beidzamais objekts šodien ir pati Ninbīnas pilsēta ar saviem restaurētajiem tempļiem un budisma simboliem. Interesanti, ka mūsdienās Budam kā ziedojumu priekšā sakrauj ne tikai augļus, bet arī minerālūdeni un alu skaistās piramīdās. Es arī ievēroju, kādu alus zīmolu Buda patērē, un nolemju šovakar dzert to pašu.
Šādas apņemšanās vadīts ar nepacietību gaidu atgriešanos mūslaiku galvaspilsētā Hanojā.Read more