Meksika pa īstam

February 2020 - May 2024
An open-ended adventure by Ainars Read more
Currently traveling
  • 14footprints
  • 1countries
  • 1,547days
  • 79photos
  • 0videos
  • 1.8kkilometers
  • Day 11

    Los Lagos&Guatemala

    February 19, 2020 in Mexico ⋅ ☀️ 21 °C

    Šodien mums tāls ceļš zem riteņiem, jo esam nolēmuši apmeklēt attālāko Chiapas reģiona vietu Los Lagos jeb ezerus. Los Lagos ir dabas rezervāts, izveidota ap 12 ezeriem, kuri, kā vēsta apraksti, ir katrs savā krāsā. Pie kam viens no ezeriem - Lago Internacional - tiek dalīts ar kaimiņvalsti Gvatemalu.
    Nomas auto izrādās piemērotākais risinājums 4 cilvēku grupai, līdz ar to braucam ar Volkswagen, kuram ir visvajākais iespējamais dzinējs un vispieticīgakais aprīkojums. Durvis, piemēram, katras jāaizspiež ar podziņu, lai aizslēgtu salonu. Satiksme ir lēna, pie katra ceļmalas kioska ir “guļošais policists”. Ja kioska īpašnieks nav nolobējis ceļa projektētāju, tad uzber no mālanās augsnes pats savu “guļošo policistu”, blakus iesit mietiņu un uzāķē uz tā sarkanu plēves maisiņu. Lai drošāk.
    Tā mēs savus 140 kilometrus veicam 3 stundās.
    Ezeri tiešam izskatās jauki, nav gan gluži padsmit krāsās, kā solīts, bet dažādos toņos ir. Pats robežezers Lago internacional parsteidz ar savu izmēru, tas nav lielāks par krietnu dzirnavu dīķi, bet tam tieši pa vidu novilkta virve, lai būtu skaidri redzams, kur atrodas valstu robeža,
    Robeža nav apsargāta, jo Gvatemalas pusē nav kur tālāk iet, tāpēc mēs brīvi apejam ezeram apkārt, es pat izmantoju izdevību tajā “pa pliko” izpeldēties. Saprotams, ka šī robežas šķērsošanas atrakcija radīta ar mērķi pārdot apmeklētajiem suvenīrus ne tikai ar Meksikas, bet arī ar Gvatemalas uzrakstu. Mēs esam pakļāvīgi un nopērkam divus atslēgas piekariņus ar uzrakstu “Guatemala”, kā arī safotografējam “Pupuchi” paciņas pie robežstaba, lai palielinātu “produkta ģeografisko pārklājumu”. Darbs padarīts, varam doties tālāk.
    Apmeklējam nomaļu maiju templi, kas izrādas loti pozitīvs pārsteigums. Templis ir zaļas zāles ieskauts, tā apkārtne labi kopta un pilnīgi brīva no “salašņu pūļiem”. Vienīgie “salašņas” esam mēs un tapēc jūtamies skaisti, gudri un vareni.
    Pēc 6 stundu braukšanas pa Meksikas ceļiem jūtos nedaudz noguris, bet atlicis vēl uzdevums ieiet T-kreklu veikalā, kur nopērkami skaisti krekliņi ar Meksikai raksturīgu simboliku. Vispiemērotākais šķiet krekliņš ar kādu zvēru virsū, ko gandrīz nopērku, tik pēdejā brīdī ievēroju, ka zvēram apakšā uzrakstīts “Ay, Güey!”, kas meksikāņu žargonā nozīmē apmēram “Hej, čalīt!”. Tomēr novērtēju risku tikt pārprastam kā augstu un izvēlos citu krekliņu.
    Rīt mums atpakaļcelš uz Mehiko, sākam jau domāt par mājām.
    Read more

  • Day 12

    Ceļā uz Ciudad de Mexico

    February 20, 2020 in Mexico ⋅ 🌙 15 °C

    Šodien praktiski sākam kustēties māju virzienā. Pirms pametam skaisto San Cristobal pilsētu, rīta saules staros uzkāpjam pa ieliņu augšup līdz baznīcai, kas uzcelta kalnā tā, lai visa pilsēta būtu pie kājām. Interesanti, ka tieši blakus baznīcai atrodama tāda kā piekvēpusi kapela, kurā tiek dedzināts milzīgs daudzums sveču. Redzam, ka kāda ģimene tur lūdzas, un lūgšana notiek ļoti līdzīgi kā San Juan de Chamula redzētajā gaiļa upurēšanas gadījumā. Paša gaiļa gan šeit nav.
    Pa tam lāgam saņemu ziņu no savas bankas, ka šonakt kāds mēģinājis ar manu maksajumu karti izterēt internetā palielāku summu. Karte pati ir pie manis, taču tās dati kaut kur “aizgājuši pa kreisi”.
    Labi, ka SEB banka par mani rūpējas. Šai gadījumā gan laikam nodereja tas, ka kartē nebija tik daudz naudas, cik krāpēji bija gribējuši iegūt. Karti gan tūdaļ nobloķējām. Mācība skaidra - iepērkoties ar karti trešās pasaules valstīs, kontā jātura tikai tik daudz naudas, cik nav žēl zaudēt.
    Ceļš no San Cristobal uz Tuxtla Gutierrez ir stāvs kā nogāze - 50 km distancē nolaižames uz leju par 1700 metriem. Interesanti vērot satiksmes drošības regulējumu. Ik pa brīdim ceļa labaja pusē redzamas tādas kā kabatas, kas izklātas ar irdenu oļu segumu un kalpo ka bremzēšanas vietas smagajiem auto, kam uzkarsušas bremzes. Apmēram 2 km pirms katras kabatas sākas brīdinājuma uzsakstu rinda sekojosā secībā: “Auto bez bremzēm - sekojiet sarkanajai līnijai”, “Auto bez bremzēm - iesēdziet avārijas signālu!”, “Dodiet ceļu automašīnām bez bremzēm!”, “Auto bez bremzēm - tuvojas bremzēšanas nobrauktuve!”.
    Varu tikai iztēloties, kā šī procedūra izskatās dabā, būt ceļā šadai kravas mažīnai bez bremzēm negribētos.
    Pa ceļam redzami vairāki ugunsgrēki kalnos, un no ceļmalas plakāta uzzinam, ka par uguns izraisīšanu (pie mums tas laikam būtu par kūlas dedzināšanu) pienākas sods no 5 līdz 12 gadiem cietumā.
    Tuxtlā temperatūra uzkāpusi līdz +34 grādiem, sastregumiem, troksni un pelēcību, tāpēc taisāmies projām uz lidostu, lai sagaidītu savu Mehiko reisu tur.
    Mehiko mūs sagaida ar milzu pilsētai cienīgiem sastrēgumiem, galvaspilsētas burzmu un neredzam nekādas pazīmes no tās acteku un maiju cilšu kultūras, kas ik uz soļa mums sekoja Oaxakas un Chiapas provincēs. Galvaspilsēta.
    Read more

  • Day 13

    Ciudad de Mexico - muzeji un galerijas

    February 21, 2020 in Mexico ⋅ ☀️ 19 °C

    Ir sākusies mūsu pēdējā pilnā diena Mehiko pilsētā, un esam nolēmuši to pilnībā veltīt kultūrai un mākslai. Mūsu sarakstā ir meksikāņu miljardiera Karlosa Slima ģimenes fonda vēl viena privātā galerija, Antropoloģijas muzejs un “Bellas Artes” muzejs ar Diego Riveras “murāliem” jeb sienu gleznojumiem. Pie sevis prātojam, kā gan tie sienu gleznojumi iedabūti muzejā, ja apgleznotās sienas atradušās citur?
    Pirmā galerija, uz kuru mums lielas cerības, un uz kuru esam izvēlējušies doties ar kājām pusotru stundu garā rīta pastaigā, izrādās pirms pāris nedēļām pārcēlusi exspozīciju uz citu pilsētu. Tā ir Meksika - neko līdz galam precīzi nevar zināt. Atliek vien padzert garšīgu kapučīno paviljona dārzā un doties tālāk. Sekojam zinātāju ieteikumiem un nonākam kādā mazākā galerijā, kurā. Izstādītas modernas vizuālās kompozīcijas, starp tām sev par prieku atrodam latviesu karikatūrista Māra Bišofa darbus.
    Antropoloģijas muzejs ir milzīgs, tā izstaigāšanai vien vajadzētu veselu dienu, kur nu vēl rūpīgai apskatei. Meksikas sabiedrībā acīmredzami vēstures izpratnei tiek piešķirta liela vērtība, muzejā sastopam skolēnu, armijas kursantu un policijas skolas grupas, visi rūpīgi un disciplinēti klausās gidu stāstījumā. Mūs visvairāk iepriecina acteku, maiju un citu mazāk zināmu cilšu skulptūras, kas savestas šeit no visas valsts.
    Kā zināms, muzeju apmelēšana nav viegla lieta, pēdējiem spēkiem izstaigājam balto, operas ēkai līdzīgo “Bellas Artes” pili, kur apbrīnojam Diego Riveras apjomīgos “murālus”. Patiešām tiem cauri vijas Krievijas revolūcijas motīvs, attēloti gan Ļeņins, gan Trockis, arī Markss un Engelss. Jūtos kā Padomju laika vēstures muzeja ekspozīcijā. Meksikas mākslas elite 20. gs. 30. gados apbrīnoja un slavināja jauno Padomju valsti. Nodomāju, ka, atrodoties drošā attālumā, Padomiju apbrīnot noteikti ir bijis mierīgāk.
    Mēs gan esam citās domās par šo politisko fenomenu, pametam daiļo muzeja ēku un metamies uz tirdziņu pirkt t-kreklus ar Mekskas simboliku mājnieku iepriecināšanai.
    Read more

  • Day 14

    Mājup ar šarmu

    February 22, 2020 in Mexico ⋅ ☀️ 16 °C

    Lai arī šovakar jau ceļamies gaisā, lai dotos mājās, plāni joprojām ir ambiciozi. Lidija ir rezervējusi apmeklējumu slavenākā meksikāņu arhitekta Luisa Barragana projektētajā dzīvojamajā mājā, kuru joprojām apdzīvo projekta pasūtītāja ģimene. Ģimene komerciālu un izglītojošu apsvērumu vadīta izrāda māju nelielām interesentu grupām pēc iepriekšēja pieteikuma.
    Neprotu detaļās aprakstīt redzēto, bet noteikti guvu apstiiprinājumu aksiomai par to, ka ģeniālas lietas ir vienkāršas un funkcionālas. Pāri visam vēl skaistums kā vērtība. Vairāk vārdos neaprakstīšu, lai runā pievienotie foto.
    Kā kronis visam mūsu ceļojumam ir pusdienas ar Latvijas Goda konsuli Meksikā Beatrisi Āboltiņš-Trueblood kundzi. Šī šarmantā dāma, kas savu karjeru Meksikā sākusi ar 1968. gada Mehiko olimpiādes starptautiskā tēla radīšanu un virzīšanu, apbur mūs gan ar personības spēku, gan informatīvo saturu. Ceļojums noslēdzas ar 3 stundu pusdienām Beatrises kundzes mīļākajā restorānā, pie kam viņa ar savu auto aizved mūs uz lidostu.
    Paldies Beatrises kundzei un paldies Meksikai par viesmīlību un rūpēm par mums!

    Noslēgumā dažas atziņas, kas var noderēt Meksikas apmeklētājiem:

    1. Mehiko ir milzīga metropole ar visām kosmopolītiskas pilsētas pazīmēm. Tā ir burvīga mākslas un arhitektūras citadele, bet nav “Īstā Meksika”.
    2. Cilvēki Meksikā ir draudzīgi un izpalīdzīgi.
    3.Uber taksometri Mehiko ir laba izvēle.
    4. Sargājiet maksājumu kartes datus!
    5. Personiskā drošība mūsu pieredzē un mūsu izvēlētajā maršrutā neraisīja nekādas bažas.
    6. Ārpus Mehiko spāņu valodas zināšanas ir būtiska priekšrocība.
    7. Oaxakas un Chiapas reģionos indiāņu izcelsmes cilvēki ir lielākā sabiedrības daļa.
    8. Gastronomija ir Meksikas firmas zīme.
    9. Meksikāņu vīni izrādījās pozitīvs pārsteigums.
    10. Noteikti nobaudiet garneles un astoņkāji!
    11. Glabājiet imigrācijas lapiņu, ko aizpildat, iebraucot Meksikā. To jums prasīs atpakaļcelā.
    Read more