Piedzīvojumi Šrilankā

February - March 2022
A 14-day adventure by Gundars & Liene Read more
  • 17footprints
  • 2countries
  • 14days
  • 106photos
  • 0videos
  • 1.3kkilometers
  • Day 13

    Pēcvārds

    March 8, 2022 in Sri Lanka ⋅ ☁️ 27 °C

    Mums kārtējo reizi paveicies!
    Pēc atgriešanās no Šrilankas ziņās izskan: "tumšākā krīze Šrilankas vēsturē - ekonomika, valdība un sabiedrība uz sabrukuma robežas...". Mēs arī daudz ko piedzīvojām no tā: elektrības pārrāvumus, degvielas krīzi u.c. lietas.
    Jācer, ka valstī nemainīsies demokrātiskās institūtijas un valstī neiestāsies valsts militarizēšana un lejupslīde autoritārismā.
    Ļoti gribētos, lai šai skaistajā zemē viss atrisinas un tā veidojas un attīstās.
    Read more

  • Day 13

    Pēdējā diena Šrilankā

    March 8, 2022 in Sri Lanka ⋅ 🌩️ 31 °C

    Pamostamies naktī plkst. 2:00. Abi nelāgi jūtamies. Sākam skraidīt uz tualeti. Dzeram zāles, tēju, kolu, bet ir švaki. Satraucamies, jo priekšā ceļš mājup ar lidmašīnu, kā būs. Uz rīta pusi paliek labāk, paguļam. Aizejam arī brokastīs. Uzēdam sausu maizīti ar tēju.V iesnīca jāatbrīvo plkst. 12:00, bet busiņš, kas mūs vedīs uz lidostu būs 15:00. Somas nododam viesnīcas recepcijā un paši vēl dzīvojamies pie baseina. Pašsajūta stabilizējas.
    Atvadāmies no viesnīcas un dodamies uz lidostu Colombo. Braucam aptuveni divas stundas, ceļš maksas, autobānis, vērojam dabu.
    Iebraucam lidostā. Izejam drošības kontroli, tad varam reģistrēties lidojumam un nodot bagāžu, tad jāiziet vēl viena drošības kontrole un varam
    gaidīt lidmašīnu. Līdz Maldīvu salām varam sēdēt brīvāk, nav daudz pasažieru, bet Mālē sakāpj pilna lidmašīna, bet ir OK un izdodas pat pagulēt.
    Stambulā esam agri no rīta. Lidostā jāpavada trīs stundas. Pastaigājam pa veikaliņiem. Nopērkam Turku gardumus Lukumu. Iedzeram tēju (čaj bardak) un uzēdam garšīgos austrumu saldumus (pahlavu). Rīgā ielidojam 9.03.2022 plkst.11:25. Laimīgi, ka esam mājās. Izejam jauno drošības kontroli, kur jānoskenē pase un jānostājas pie stikla sienas, kurā droši vien ir iestrādāts robots-dators, kas atpazīst seju. Tas izdodas ar otro reizi, jo jānostājas ir pareizā attālumā. Jaunas tehnoloģijas!
    Gaidam bagāžu. Visiem viss kārtībā, bet Inārai ar Jāni no Preiļiem ir sabojāts viens koferis. Iesakam griezties turpat uz vietas pēc informācijas. Izrādās, ka tagad koferi var apmainīt pret jaunu turpat uz vietas lidostā. Ērti un vienkārši. Viņiem tas arī izdevās, vienīgi prasīja vairāk laika.
    Atvadāmies no pārējiem ceļojuma biedriem ar vēlējumu, ka varbūt kādreiz atkal uz kaut kurieni...
    Zvanam Kārlim, lai brauc mums pretīm.
    Esam mājās: laimīgi, atpūtusies un mazliet atslēgušies no reālās dzīves.
    Read more

  • Day 12

    Bentota

    March 7, 2022 in Sri Lanka ⋅ 🌩️ 33 °C

    Ir klāt pēdējā pilnā diena Šrilankā. Nolemjam ar Ievu un Aigaru aizbraukt līdz Bentotai. Gribam apmeklēt tirgu, bet tas Covid dēļ pilna apjomā nestrādā.
    Ir daži dārzeņu, augļu un zivju pārdevēji. Nolemjam nopirkt vienu lielu mango. Mango gan šobrīd nav sezona. Pārdevēja prasa ļoti lielu summu par šo mango. Beigās nokaulējam uz pusi lētāk, par ko pārdevēja ir ļoti dusmīga un neapmierināta. Vēlak ēdot viesnīcā esam drusku vīlušies, bet saprotam, ka nav sezona un tas tiek glabāts no iepriekšējās ražas.
    Ieejam dažos apģērbu veikaliņos. Vienā veikaliņā pērkam zīda šallītes. Pārdevējs uz letes uzliek lielu daudzumu, skaistas, košas šallītes. Es Gundaram prasu: "šito, vai šito, vai šito,šito...". Pārdevējs sāk smieties, tad es apķeros, ka vārdu "šitas" nedrīkst lietot. Pasmejamies visi un paskaidrojam, ko latviešu valodā nozīmē vārds "šitais"!
    Par veikaliem. Te ir tāda sajūta,ka katrs gids vai Tuk-tuk šoferis ved uz sev lojāliem veikaliņiem, jo katreiz mēs esam citā, tādejādi nopelnot kādu labumu sev, bet mums arī labi, jo vienmēr ir kas jauns.
    Atgriežamies viesnīcā pa ceļam piestajot dažās vietās - skaistās pludmalītēs. Okeāns zili zaļš, smiltis baltas- skaisti.
    Iedvesmojoties no Ievas un Aigara nolemjam pamēģināt masāžu mūsu saloniņā, kas iepretīm viesnīcai. Ir brīvs laiks, mēs pierakstāmies. Atkal pēc Tuk-tuk šoferīša ieteikuma, jo tas piederot viņa brālēnam. Ir pēdējā diena, jākrāmē koferi, tāpēc masāžu piesakām sev pēcpusdienā, kā atpūtu.
    Gundars sev izvēlas kāju masāžu, es pilno. Protams nevar salīdzināt masāžu kādu es izbaudīju pie Siri pirmajā dienā, bet ir ko salīdzināt.
    Atpūšamies un dodamies pēdējās vakariņās.
    Read more

  • Day 11

    Izbrauciens uz Hikkaduwa pludmali

    March 6, 2022 in Sri Lanka ⋅ 🌩️ 29 °C

    Rīts iesākas ar nelielu pastaigu gar okeānu un peldi baseinā. Un tad ar mūsu jaunajiem draugiem Ināru un Jāni no Preiļiem ar Tuk-tuk dodamies
    nelielā ekskursijā uz Hikadūviju. Pilsētiņu, kas atrodas 23 km no mūsu viesnīcas. Tur okeānā ir koraļļu rifs un mēs ceram, ka varēsim nopeldēties
    pa riktīgo. Tā arī bija. Bauda neizsakāma. Ūdens silts, viegli peldēt. Izdzīvojamies pa pludmali 2 stundas. Pludmalē mums paveicas. Redzam brīvā dabā dzīvojošu lielo bruņurupuci. Interesanti, ka viņam bruņas noaugušas ar sūnu un jūraszālem. Protams, ka apkārt ir uzreiz daudz skatītāju. Te piedāvā snorkelēšanu un daivingu, iebraucot ar laivu okeānā. Mums nav tik daudz laika un zināšanu, lai to izmantotu.
    Pa ceļam piestājam vēl vienā bruņurupuču slimnīca, zoodārzā. Te vēl akvārijos var apskatīt zivis, kas dzīvo Indijas okeānā. Arī 9 mēnešus vecas haizivis, kā arī murēnas, rajas u.c. mums mazāk zināmas zivis. Vēl piestājam pie muzeja, kas ir veltīts Cunami bojā gājušajiem. Tā bija milzīga traģēdija, kura notika 2004 gadā, Ziemassvētku laikā. Tas ir Šrilankā laiks, kad vietējo ģimenes pulcējas pie okeāna, lai priecātos, gatavotu pusdienas par godu
    svētkiem. Tas bijis tā, ka pēkšni okeāns sācis atkāpties. Cilvēki devušies iekšā okeānā, lai lasītu zivis un citus gardumus, kad pekšņi pamanījuši, ka pie apvāršņa ir balta, milzīga siena, kas strauji nāk uz krastu. To visu izraisīja spēcīga zemestrīce okeāna dzelmēs. Šrilankā aizgāja bojā aptuveni 230 000 līdz 280 000 cilvēku. Te ir atstāts vilciena vagons, kura sastāvs tika sadragāts. Ir izveidots monuments Cunami bojāgājušiem. Ir uzcelts Buda - Japānas ziedojums Cunami bojāgajušiem.
    Pēc brīnišķīgas atpūtas piekrastē ar koraļļiem ieturam neparedzētas mazas pusdienas restorānā, kur mūs palaiž uz labierīcībām :) Par lielu pārsteigumu ieraugam austeres. Mūsu jaunie draugi (Ināra un Jānis) nekad nav ēduši austeres un jau sen ir vēlējušies nogaršot. Mēs iedrošinām, ka jāpamēģina. Izrādās, ka šeit viena porcija ir 3 kg. Respektīvi pārdod austeres ar visam čaumalām, ne tā kā ir pieņemts Eiropā pa gabaliem. Noskaidrojam, ka 3kg ir apmēram 20-25 austeres. Tas mums der .Pasūtam baltvīnu un laime ir pilnīga. Pēc brīža mums atnes austeres, tāpat ar citronu un etiķa mērcīti. Vienīgi ir noliets jūras ūdens, kas īsti labi nav. Arī čaumalas ir daudz biezākas nekā mums ierastajām Austerem no Francijas vai Skotijas.
    Bet austerem nav nekāda vaina, ir garšīgas. Inārai ar Jāni arī tīri labi garšo. Ir āķis lūpā un vēlme tās ēst arī turpmāk.
    Braucam atpakaļ uz viesnīcu, piestājot pie dažiem apģērbu veikaliņiem un ruma bodītem.
    Vakariņas viesnīcā. Ir svētdienas vakars un atkal spēlē mūziku. Mums par pārsteigumu arī viesnīcā tiek piedāvātas austeres. Ļoti labas. Mums veicas!
    Pēc vakariņām ierastā pastaiga pa viesnīcas dārzu, kurā gandrīz katru vakaru bija privāts vakariņu pasākums. Vienā vakarā bija nelielas kāzas, ar
    dzīvo mūziku. Citā vakarā pasākums ar vietējiem dejotājiem un nelielu uguns šovu. Ir ko paskatīties un papriecāties.
    Read more

  • Day 10

    Vietējie amatnieki un Budas tempļi.

    March 5, 2022 in Sri Lanka ⋅ 🌩️ 32 °C

    Rīts pie okeāna. Izdevās nopeldēties! Okeānā mazāki viļni, bet vienalga kā lielais vilnis nāk, tā es gar zemi. Protams es uzreiz ārā no ūdens.
    Šodien ekskursija ar Tuk-tuk pa apkārtni. Mūs izvadā pa autentiskām darbnīciņām. Kā pirmo apmeklejam rīsu malšanas darbnīcu .Te no rīsiem samaļ miltus. Te maļ arī čillī un kariju. Iegūst no kokosriekstiem eļļu. Eļļu iegūst no brūnajiem kokosriekstiem - tādiem, kurus var iegādāties arī pie mums Latvijā.
    Braucot apstajamies pie rīsu laukiem, kanēļa audzēm un kaučuka koku plantācijām.Apskatāmies kanēļa ieguves darbnīcu. Process notiek ar rokām. Tiek mizota nost miza, tad kaltēta, kad sažuvusi, tad samaļ.
    Apmeklējam vienīgo sieviesu templi Šrilankā. Reāli tur dzīvo 4 sievietes. Izstaigājam un iepazīstamies ar templi. Mums ap roku tiek apsieta balta šņorīte. Kad to sien ir jāievēlas kāda vēlēšanās un tad jāgaida, kad saitīte pati nokritīs, tad vēlēšanās piepildīsies. Vēl templī piedalījamies kopīgā lūgšanā. Mēs visi apsēdāmies uz grīdas Lotosa pozā un klausījāmies lūgšanu. Process līdzīgs - skaita lūgšanu - pārējie atrunā - atbild.
    Apmeklējām kokosriekstu darbnīcu, kur no brūnajiem kokosriekstiem iegūst šņores un no pārpalikumiem gatavo kompostu, kas ir eksporta prece Nr.1 Šrilankā. Kokosriekstu čaumalas tiek 2 mēn. mērcētas, tad smalcinātas, plucinātas un no šķiedrām tiek vērptas šnores.
    Apmeklējam guļošā Budas templi, kas ir vienīgais Šrilankā. Uz pēdām Budam ir sazīmētas dažādas zīmes. Dažas no zīmēm ir līdzīgas mūsu zīmēm, kas ir Lielvārdes jostā. Visos tempļos un arī citās vietās ir mājas zvana formas veidā, kas ir lūgšanu vietas. Tās sauc Stupa. Ir dažāda lieluma, mazākas un lielākas.
    Pēcpusdienā mūs ieved pie viena vietējā iedzīvotāja mājās uz tēju. Māja atrodas Bentotas upes krastā. Mūs cienā ar kafiju, tēju, cepumiem, kūkam un citiem vietējiem saldumiem. Garšīgi. Māja tiek arī izīrēta, kā mūsu lauku ceļotājā.
    Tiekam aizvesti uz darbnīcu, kur no dažadiem kokiem izgrebj dažādas skaistas lietas. Piemēram maskas.
    Tiekam aizvesti uz garšvielu veikaliņu, kur sapērkamies svaigas garšvielas: kanēli, piparus, čillī pulveri.
    Atgriežamies viesnīcā. Ir sestdienas vakars un mums par pārsteigumu viesnīcā spelē dzīvā mūzika. Pie bāra, kas atrodas pie baseina, skaisti spēlē saksafonu. Mēs ar Gundaru sadūšojamies un padejojam.
    Read more

  • Day 8

    Džungļu upe un bruņurupuču slimnīca

    March 3, 2022 in Sri Lanka ⋅ ☁️ 29 °C

    Rītu atkal iesākam ar pastaigu gar okeānu, Šoreiz uz pretējo pusi. Atkal redzējām beigtos rifus gar kuriem dzīvojās nelieli krabji. Tad brauciens ar
    laivu pa Bentotas upi. Uz starta vietu mūs aizved ar busiņu un Tuk-Tukiem. Pie upes mūs sagaida divas laivas. Sākumā braucam pa pilsētas daļu, kur gar krastiem varēja redzēt kā dzīvo vietējie iedzīvotaji. Redzējam Budas statujas. Tad iebraucam lielās upes atzaros- mazākās upītēs. Mūsu laivas vadītājs-gids bija vienkārši lielisks. Mums tika parādīti-krokodili, iguānas, varāni, hameleoni, pērtiķi. Pie pērtiķiem mēs apstājāmies. Te mēs vārējām pamielot pērtiķus ar banāniem. Gids nostājās uz laivas gala un rokā izstiepa banānu. Pērtiķis veikli pa koku zariem nolaidās lejā un ātri paņēma banānu un atgriezās savā vietā-augstu koku zaros. Pirmais to izdarīja lielākais pērtiķis, domājams bara vecākais. Droši vien, lai pārbaudītu drošību, tikai tad nāca pārējie, bet arī noteiktā rindas kārtībā, katru reizi cits. Gids deva iespēju arī mums pabarot pērtiķus. Tas bija skaisti un interesanti. Braucot pa mazajām upītēm varēja sajust džungļu baiso burvību, izliekušās koku saknes un zari, kuri ieliekušies ūdenī, lai gūtu veldzi. Nelielā upes ielokā mums tika izveidots pikniks. Mūs cienāja ar banāniem, cepumiem un kokosriekstu pienu. Kokosriekstu pienu mēs jau bijām dzēruši, bet te mums parādīja kas vēl ir šim riekstam. Tad, kad rieksts ir izdzerts tukšs, to pāršķeļ uz pusēm un tam vidū ir plānā kārtā balta, mīksta, salda masa kuru var ēst. Ļoti garšīga un kā izrādās viss piens un šī masa ir ļoti veselīgs ar dažādam minerālvielām un vitamīniem bagāts produkts.
    Viesnīcās mēs ēdām brokastis un vakariņas, bet pa dienas vidu mēs baudījām kokosriekstu pienu un dažus banānus, ar to pietika un neko vairāk nevajadzēja.
    Bentotas upes malā bija ierīkota primitīva kāju SPA vietiņa. Tas izpaudās tā, ka norobežotā aizsprostā dzīvojās sarkanas, nelielas zivtiņas, kuras noskrubina kājām visu atmirušo ādu. Ļoti dīvaina sajūta, tā kā kutinoša, reizēm sāpīga sajūta. Kājas pēc tam tīras tā kā pēc pedikīra. Daži šādu procedūru bija baudījuši Rīgā- SPA salonā, bet ar salīdzinoši mazākām zivtiņām.
    Pēc ekskursijas pa upi mums piedāvāja izbraucienu ar Tuk-tuk pa pilsētu, pa veikaliņiem. Brauciens pa Bentotas ielām ir iespaidīgs. Mašīnu, Tuk-Tuku,
    riteņbraucēju u.c. pārvietoties gribētāju ir ļoti daudz. Ļoti daudz tiek izmantota signāltaure. Kā Gundars teica, ka viņš nezin, vai mūsu mašīnai tāda vispār ir.
    Ar tumsiņu iebraucam bruņurupuču slimnīca-zoodārza. Te ir populāri palīdzēt bruņurupučiem. Problēma ir tajā, ka okeāns ir pilns ar plastmasu. Bruņurupuči to saēdas un ārā nevar dabūt, tad viņus mēģina ārstēt. Tāpat ir tādi, kas savainojas zvejas tīklos un pret kuģiem. Vēl ir problēma ar populāciju.
    Bruņurupuču mātīte izdēj krastā, smiltīs olas, aizrok un atstāj. Olām tur jāpavada apmēram 2 mēneši līdz izšķeļas mazuļi. Pa to laiku ir ļoti daudz citu dzīvnieciņu, kas tās olas apēd. Respektīvi, no pludmales šīs olas tiek pārnestas uz inkubatoru, kur tās tiek aprūpētas kamēr izšķiļas bruņurupuči.
    Tad tos laiž okeānā. Viņi ir izveidojuši biznesu ar ko iepriecināt tūristus. Mēs arī iegādājāmies veselu mutes bļodu ar maziem, spriganiem bruņurupucīšiem, kurus laidām naksnīgajā okeānā. Priekš mums ļoti aizkustinošs un patīkams pasākums. Tādā veidā no tūristiem var nopelnīt naudiņu, kuru var ieguldīt bruņurupuču aprūpē.
    Šī bija ļoti interesanta un piedzīvojumiem piepildīta diena.
    Read more

  • Day 7

    Satikšanās ar krabi un Ajūrvēdas masāža

    March 2, 2022 in Sri Lanka ⋅ ☁️ 29 °C

    Esam agri pamodušies. Esam sarunājuši, ka šodien atpūtīsimies pa viesnīcu. Baudīsim okeānu un sauli. Pirms brokastīm mēs Ieva, Gundars, es, izejam pastaigā gar okeānu. Krasta atrodam gliemežvāku kurā dzīvo krabis. Izrādās, ka šie krabji dzīvo piekrastes palmās un zaļumos un uz okeānu dodas, lai iegūtu barību. Šie krabji nav ēdami, Kaut gan Indonēzijas salās vietējie ēdot. To visu mums pastāstīja vietējais puisis. Te ir tāda specifika, ka vietējie cenšas runāties ar tūristiem, tādā veidā mēģinot piedāvāt, pārdot kādu savu pakalpojumu. Diezgan grūti pieņemt un akceptēt.
    Ejot pa pludmali redzam, ka tuvojas paliela zvejnieku laiva. Nolemjam, ka jāpieiet un jāpaskatās, kas par lomu. Šie zvejnieki ir tādi atturīgi. Palūdzam, vai drīkst apskatīties. Ļauj Zivju nav daudz. Nelieli tunči un mums nepazīstamas zivis. Sakām, ka tā vidēji, viņi piekrīt. Tad viens no zvejniekiem izvelk krabi. Liels, ļoti skaists. Pajautājam, vai drīkst nofotografēt. Piekrīt. Mēs par to iedodam dažas naudiņas. Par to zvejnieks mums parāda vēl trīs, lielus skaistus lobsterus-krabjus. Ejot pa pludmali redzam dažās vietās ūdenī tā kā vecas betona plāksnes. Liekas tā savādi. Vienā vietā pieejot tuvāk ieraugu spraugās jūras ežus un tad saprotu, ka tas ir beigts koraļļu rifa gabals, izskalots krastā. Tādi bija diezgan daudz. Tā ir liela problēma, koraļļu rifi tiek apdraudēti, jo okeānā paliek siltāks ūdens un tas koraļļu rifiem nepatīk, tie mirst. Pastaigu noslēdzam līcīša galā, kas ir neliels, akmeņains pakalns uz kura ir neliels Budas templis. Redzam mūku, kurš aicina mūs uzkāpt kalnā, bet mēs neesam tā ģērbušies, lai apmeklētu templi. Atgriežamies pie viesnīcas, mēģinām nopeldēties. Viļņi ir lieli, pa starpām mēģinu ieiet, bet, kad nāk lielais vilnis, kas ir 1m. man virs galvas un mani notriec lejā. Es fiksi dodos ārā, jo ir nepatīkami un bailīgi. Saprotu, ka peldes okeānā man ies secen. Ļoti žēl, jo ūdens ir silts. Gundaram kaut kā izdodas, bet es par viņu baiļojos. Nopeldamies baseinā un dodamies brokastīs. Pēc brokastīm atgriežamies pie baseina un baudām sauli.
    Mums tiek piedāvāta Šrilankas eksotiskā masāža, pie masiera, kas ir zināms mūsu gidei Silvijai, jo viņai šī jau ir 6 vizīte Šrilankā. Es vēlos pamēģināt.
    Dodamies ar Tuk-tuk uz netālu kaimiņu viesnīciņu. Masāža pasakaina ar vietējām eļļām un krēmiem. Mani lutināja 1,5 stundas no matu galiņiem līdz kāju pirkstu galiņiem. Loti patīkami, smaržu mākonī gulēt un baudīt. Es masierim jautāju kā, lai atbrīvojas no uzkrātajiem labumiem. Viņš man saka, ka jāveic masāžu un jāēd šokolādi. Izejot no masāžas man matos tiek iesprausts zieds. Gundars mani ieraugot iesaucas- cik tu skaista! Tas patiešām bija ļoti patīkami un baudāmi. Žēl, ka tas beidzās ļoti nelāgi. Izrādās, ka šim masierim bija beidzies darbs pēdējā viesnīcā, kur viņš strādāja Covid dēļ. Šīs telpas viņš bija sarunājis viesnīcas saimniekiem, bet kā izrādās Šrilankā ir sen aizmirstais- rekets. Un tā mūsu labās masāžas beidzās, jo konkurenti viņu padzina.
    Bet es vismaz zinu kāda ir Šrilankas ajūrvēdas masāža.
    Dienu beidzam ar peldi baseinā un gardām vakariņām.
    Read more

  • Day 6

    Jālas Nacionālais parks

    March 1, 2022 in Sri Lanka ⋅ ⛅ 25 °C

    Rīts sākas ļoti agri 5:30. Mūs sagaida divi Toyota Land Cruiser pārveidoti džipi, lai dotos Safari ekskursijā pa Jālas nacionālo parku. Aust gaisma un mēs labā ātrumā braucam pa neierasti tukšām ielām, jo pa dienu ir intensīva satiksme. Braucam un jokojam vai vispār redzēsim kādu dzīvnieku. Te mums priekšā izlec divi zaķi, tieši tādi paši kā pie mums. Mums smiekli. Vēl redzam govis un nospriežam, ka plāns izpildīts !
    Pirms iebraukšanas parkā ir neliela reindžeru pilsētiņa un kases, kur var nopirkt biļetes, bet mūs jau gaida gids ar nopirktām biļetēm. Te var aiziet uz tualeti, jo parka teritorijā to darīt nedrīkst.
    Parkā laiž iekšā precīzi 6-00. Pirms iebraukšanas ir vārti, postenis, kur sēž darbinieki un atzīmē cikos mēs iebraucam, atgriežoties atkal atzīmē, ka esam sveiki un veseli. Tas ir sava veida bizness, jo iebrauc aptuveni 50-60 džipi.
    Pirmos ieraugam pāvus. Skaisti, lieli ar garām astēm. Tos vēlāk braucot redzam daudz. Mūsu šoferītis-gids ir ļoti redzīgs un mums parāda ļoti daudz, ko paši neievērotu. Mēs redzējām-ziloņus, leopardu, kas ir liels retums, dažādus bifeļveidīgos dzīvniekus, krokodilus, varānus, iguānas, pērtiķus, dažādus putnus, stirniņas-bembijus, mežacūkas. Parkā reāli redzējām purvainu vietu, kurā bija zilonis. Skaisti, bet skumji, zinot, kas viņu sagaida.
    Braucienam pa vidu piebraucam pie okeāna. Skaisti ! Piekrastē lieli granīta akmeni. Krastā neliela zvejnieku māja, laiva. Uz mājas jumta žāvējas vai kaltējas zivis .Pārsteigums par laivas veidu un formu, bet tādas laikam piemērotas okeāna lielajiem viļņiem. Uzmanību piesaistīja zeme, kas ir spilgtā, sarkanā krāsā. Tas tāpēc, ka daudz dzelzs. Skaisti, apkārt zaļš, bet pa vidu vijas sarkans ceļš. Mūsu laiks Jalas nacionālajā parkā iet uz beigām un mēs atgriežamies viesnīcā.
    Pa ceļam vēl redzam ezerā dažādus putnus, to starpā pelikānus. Vēl mūsu uzmanību piesaista piesaista palieli baseini gar okeāna krastu, spriežam, ka tās ir sāls ieguves vietas. Tā arī ir, mūsu minējumu apstiprina gids.
    Atgriežamies viesnīcā. Izmantojam baseinu, dienas gaismā. Skaisti, pašā ezera krastā. Uz jautājumu vai var peldēties ezerā, gūstam atbildi, ka var. Uz jautājumu vai ezerā ir krokodili, arī saņemam atbldi, ka, jā ! Bet vietējie peldoties! Paēdam brokastis un pošamies ceļam uz viesnīcu pie Betontas, kur pavadīsim atlikušās dienas. Atvadāmies no sava gida. Mūs vedīs tikai šoferis, jo somu nesējs iepriekšējā vakarā esot cietis nelielā avārijā ar Tuk-tuk un esot savainojis roku. Vēl šinī salas dienvidu daļā piedzīvojam sen neredzētus skatus, ļoti garas rindas pie benzīntankiem, jo ir radusies problēma ar degvielas piegādēm. Mūsu šoferītim arī bija problēma, bet esot izlīdzējuši safari džipu cilvēki. Atvadāmies no skaistās viesnīcas un dodamies ceļā.
    Pavēlā pēcpusdienā iebraucam Sheraton viesnīcā. Ļoti liela viesnīca, tas mulsina. Ir OK ! Istaba liela ar balkonu, ar lielu, labu vannas istabu. Būs labi.
    Šrilankas viesnīcās apgūstam ko jaunu. Ir pieejams kondicionieris un propellers ! Kā izrādās propellers pie griestiem ir labs dzesēšanas aparāts.
    To izmantojām pa nakti. Pa dienu, kad neuzturējāmies numuriņā izmantojām kondicionieri. Bez visa šī iztikt nevar, jo ir ļoti karsti. Pa dienu ārā ir 30-33 grādi, vakarā 26-28 grādi un ir ļoti liels mitrums.
    Pirms vakariņām iepazīstamies ar viesnīcas infrastruktūru. Ir pieejams viens liels baseins ar pieguļošu bāru, kafejnīcu, palmu dārzu Ir izeja uz okeānu, kur dežurē apsargs. Apskatām pludmali- skaista, bet nav koraļļu rifa, tas nozīmē, ka peldēties praktiski nevarēs. Dodamies vakariņās. Liels restorāns ar lielu ēdienu izvēli. Visu ko pamēģinām - garšīgi. Dodamies gulēt, bija gara emocijām pilna diena.
    Read more

  • Day 5

    Slavenais tilts un Ādama pīķis

    February 28, 2022 in Sri Lanka ⋅ ⛅ 25 °C

    Tālāk dodamies uz slaveno Demodara the Nine Arch Bridge- tiltu. Tas stiepjas 91 m. garumā un ir 24 m. augsts. Tas atrodas džungļu un lauksaimniecības zemju ieskautā ielejā. Tiltu padara unikālu tas, ka tā konstrukcijā nav izmantots metāls, bet tikai klints akmeņi un ķieģeli. Tilts tika pasūtīts pirms pirmā pasaules kara, karam sākoties metāla konstrukcijas, kuras bija paredzēts izgatavot Anglijā atteica, jo metālu vajadzēja militāram vajadzībām. Tā radās šis akmens, ķieģeļu un cementa konstrukciju tilts, kurš kalpo vēl šodien. Uz tiltu bija jāiet kājām apmēram 1,5 km. pa nelielu ceļu, kas vijās lejā uz ieleju. Lejā noiet bija nieks, bet augšā tikt grūti Tāpēc nolēmām pirmo reizi mūžā izmēģināt jaunu transportlīdzekli Tuk-tuk.
    Tuk-tuk ir neliels trīsvietīgs motorolleriņš ar trim riteņiem un jumtiņu, sāni ir brīvi. Ļoti labs pārvietošanās līdzeklis nelieliem gabaliem.
    Tuk-tuk ražo Indija. To vidējā cena ir 7-8 tūkstoši ASV dolāru. Vietējiem iedzīvotājiem tas ir sava veida bizness, ar ko pārvadāt tūristus.

    Esam kalnainā apvidū. Augstākā vieta Šrilankā ir 2,5 km. v.j.l. Mūs aizved uz skaitu vietu, Litle Adams Peak-mazais Ādama pīķis - kalnu, kurā bija iespēja
    uzkāpt. Līdz pusei mēs tikām visi, bet pašā virsotnītē, uz kuras ir neliela Budas statuja, uzkāpa tikai mūsu grupas "jaunieši" - divi Jāņi, Dace un jaunietis Gundars. Skats esot bijis ļoti labs. Mums pārējiem arī patika tas ko redzējām, jo visas kalnu nogāzes ir ar tējas kokiem. Šeit varējām tuvu redzēt ļoti skaistu koku, izmērā kā mūsu lielās ābeles, kuram ir ļoti skaisti ziedi- kā pie mums tulpes- sarkanīgi oranžā krāsā.

    Pēc pastaigas iedzeram kafiju Ellas pilsētā. Bija samērā laba kafija gatavota profesionālā kafijas aparātā. Veikalā nopērkam sarkano rumu un dodamies no kalnaina apvidus uz zemieni, kur atrodas Jalas nacionālais parks. Pa ceļam piestājam pie skaista ūdenskrituma- Ravanas ūdenskritums, kur ceļa malā redzējām pērtiķu saimi.
    Ar tumsiņu iebraucam viesnīcā- Tissahamarama pilsētā. Pelde skaistā baseinā, kur virs galvas lidinājās lieli sikspārņi, apmēram kā mūsu lielās kaijas.
    Šie sikspārņi pa dienu guļ kokos ar galvu uz leju, naktī lidinās. Šie sikspārņi ir augļēdāji un cilvēkiem nekaitīgi. Kārtējais dzēriens, vakariņas un pie miera.
    Uz loga uzlīme-Mērkaķis, tas nozīmē, ka logu turēt vaļā nedrīkst !
    Read more