Piscacucho

Otrā diena - “Beigtās sievietes” pāreja

Jau labu laiku dzied gailis, kā arī gribas čurāt, bet no telts ārā līst negribas, līdz Katalano sāk komandēt savus vīrus, un tie mums teltī pasniedz kokas lapu tēju mundrumam. Jāceļas ir, un jāēd vieglas brokastis, jo šodien jāpārvar 4200 m augstā "Beigtās sievietes" pāreja, kas nesolas būt viegli. Mūsu vadonis Havi visādi mūs ceļā uzmundrina, bet tik un tā ap 3500 metru augstumā paliek grūti. Šausmas, cik vēl tālu jāiet!
Mūsu atbalsta grupa, protams, aiz mums novāc teltis, sakrāmē mantas maisos, un pēc pāris stundām mūs apdzen, lai ierīkotu pusdienu vietu. Tas šķiet vienkārši nereāli.
Pusdienas ir pulkstn 11os, kas nemaz nešķiet agri, ņemot vērā paveikto. Havi mūs brīdina, ka tupmākajā kāpumā mums organismi var uzvesties dažādi, jo tie cīnīsies gan ar slodzi, gan ar augstumu.
Varot būt reibonis, vemšana vai caureja, tas esot tikai normāli. Protams, ka 10 minūtes pēc gājiena atsakšanas man ir reibonis, bet ap 4000 m augstumā Zandiņai liekas, ka būs caureja. Tikko viņa to pateikusi, tā man arī liekas tāpat. Tomēr pāreju sasniedzam sausām biksēm, un fotosesija var sākties.
Pēc nelielas atpūtas, sākam kāpt pa akmeņiem krautu ceļu lejā otrā ielejā, mums šodien vēl jānolaižas lejup līdz nometnei 3600 metru augstumā. Šī ieleja ir pilnīgi savādāka: ja pirms tam bija sauss un vējains, tad tagad laižamies iekšā "augstajā mākoņmežā", kur klimats ir mitrs, un pa ieleju zem mums klīst mākoņi. Sasniedzam nometni, un es ātri saprotu, ka šajā ielejā alu neviens netirgo, jo te nav ne ceļu, nedz ciematu, tikai viena apmetnes vieta inku ceļa gājējiem. Tā kā alus nav pieejams, apsežos uz akmens, lai aprakstītu sodienas notikumus. Komandieris Katalans uzreiz pamana, ka sēžu uz mitra akmens. Izskan skaļa komanda, un kolēģis Eisebio man zem dibena pastumj plastmasas ķeblīti, kas, gluži tāpat kā citas mantas, tiek nests līdzi paunās kops pārgājiena sakuma.
Izskatās, ka nometnē apmetušās kādas 5 grupas, tātad ap 100 cilvēku, skaitot kopā ar pavadoņiem. Mūsēji pavadoņi, protams, ir vissmukākie un visorganizētākie.
Ir pilnīgi droši, ka ir īstais vakars, lai es liktu uz galda iepriekš srūpēto un divas dienas līdzi nēsāto Pisco pudeli. Lai arī esam 9 cilvēki pie vakariņu galda uz vienu pudeli, 42% alkohola dara savu,
un visi gulēt dodas priecīgi.Läs mer