Colonia Roma

Ir sākusies mūsu pēdējā pilnā diena Mehiko pilsētā, un esam nolēmuši to pilnībā veltīt kultūrai un mākslai. Mūsu sarakstā ir meksikāņu miljardiera Karlosa Slima ģimenes fonda vēl viena privātā galerija, Antropoloģijas muzejs un “Bellas Artes” muzejs ar Diego Riveras “murāliem” jeb sienu gleznojumiem. Pie sevis prātojam, kā gan tie sienu gleznojumi iedabūti muzejā, ja apgleznotās sienas atradušās citur?
Pirmā galerija, uz kuru mums lielas cerības, un uz kuru esam izvēlējušies doties ar kājām pusotru stundu garā rīta pastaigā, izrādās pirms pāris nedēļām pārcēlusi exspozīciju uz citu pilsētu. Tā ir Meksika - neko līdz galam precīzi nevar zināt. Atliek vien padzert garšīgu kapučīno paviljona dārzā un doties tālāk. Sekojam zinātāju ieteikumiem un nonākam kādā mazākā galerijā, kurā. Izstādītas modernas vizuālās kompozīcijas, starp tām sev par prieku atrodam latviesu karikatūrista Māra Bišofa darbus.
Antropoloģijas muzejs ir milzīgs, tā izstaigāšanai vien vajadzētu veselu dienu, kur nu vēl rūpīgai apskatei. Meksikas sabiedrībā acīmredzami vēstures izpratnei tiek piešķirta liela vērtība, muzejā sastopam skolēnu, armijas kursantu un policijas skolas grupas, visi rūpīgi un disciplinēti klausās gidu stāstījumā. Mūs visvairāk iepriecina acteku, maiju un citu mazāk zināmu cilšu skulptūras, kas savestas šeit no visas valsts.
Kā zināms, muzeju apmelēšana nav viegla lieta, pēdējiem spēkiem izstaigājam balto, operas ēkai līdzīgo “Bellas Artes” pili, kur apbrīnojam Diego Riveras apjomīgos “murālus”. Patiešām tiem cauri vijas Krievijas revolūcijas motīvs, attēloti gan Ļeņins, gan Trockis, arī Markss un Engelss. Jūtos kā Padomju laika vēstures muzeja ekspozīcijā. Meksikas mākslas elite 20. gs. 30. gados apbrīnoja un slavināja jauno Padomju valsti. Nodomāju, ka, atrodoties drošā attālumā, Padomiju apbrīnot noteikti ir bijis mierīgāk.
Mēs gan esam citās domās par šo politisko fenomenu, pametam daiļo muzeja ēku un metamies uz tirdziņu pirkt t-kreklus ar Mekskas simboliku mājnieku iepriecināšanai.Baca lagi