Uz Dienvidameriku

8.marts ir Starptautiskā sieviešu diena. Latvijā internetos runā, ka šīs dienas atzīmēšana un ziedu dāvāšana dāmām ir Padomju laiku palieka no kuras vajadzētu atbrīvoties un nekur citur pasaulē, izņemot ex-PSRS, nekas tāds nenotiekot. Lūk tā gan nav taisnība. Gan Jaunzēlandē šī diena tika pieminēta un atzīmēta, gan Peru šī diena nav parasta darba diena. Limas sabiedriskajā transportā vīri brauca mājās ar ziediem rokās. Gran Hotel Bolivar bārā, kuru mums ieteica kā labāko vietu, kur nogaršot slaveno Pisco Sour kokteili, viesnīļi sveica visas sieviešu dzimtes apmeklētājas ar kartona ziedu un cepumiem. Un vakarā, kad gribējām aiziet vakariņās uz kādu restorānu, visi bija pilni ar vietējo pārīšiem un ģimenēm, bālģīmji bija krietnā mazākumā. Izsalkuma vadīti mēs aizgājām uz ielu, kur rindā visas ielas garumā ur restorāni un izvēlējāmies tādu, kas izskatījās aizraujošs un piedāvāja neparastus ēdienus. Restorānā visi galdiņi bija aizņemti, bet mums palaimējās tikt pie bīvas vietas pie bāra. Ēdienkartes cenas šķita visai augstas priekš Peru, atbilda Rīgas gatrobāru cenām, bet mēs bijām izsalkuši un teicām YOLO, Lima taču skaitās viena no labākajām gastronomijas pilsētām pasaulē. Un labi ka tā nospriedām, jo ámaZ restorāns, kā vēlāk uzzinājām pēc googlēšanas, ir viens no TOP restorāniem Limā un viņu šefpavārs tiek slavēts un ir pazīstams arī starptautiski. Mēs paņēmām cūkgaļas ribiņas un Yucca maizes uzkodu. Abi ēdieni nāca komplektā ar dažādām garšvielām un mērcēm, kuru garšu nianses bija tik bagātīgas un lieliski sakombinētas, ka visa maltīte bija patiešām vērtīgs baudījums. Joprojām priecājamies kā tovakar gluži nejaušības pēc mums sagadījās tik aizraujošs gastronomisks piedzīvojums.Leia mais