Iepriekšējā gada road-trip ceļojuma formāts 6 cilvēku grupā mums iepatikās tāpēc tikai loģiski, ka gribam to atkārtojam. Šogad laidīsim 2 nedēļu braucienā uz Bavārijas alpiem. Plāns ir vairāk likt uzsvaru uz pārgājieniem un dabu. Read more
  • 28footprints
  • 4countries
  • 15days
  • 195photos
  • 0videos
  • 3.1kkilometers
  • Day 15

    Vroclava - Rīga - mājas

    September 29, 2018 in Latvia ⋅ 9 °C

    -Šodien jānobrauc 1100km tāpēc svarīgi bija labi izgulēties. Esam tomēr tikai divi šoferi šoreiz. Ar nu jau iestrādāto 4h grafiku ap 8 no rīta dodamies ceļā.
    - Šo atvaļinājumu var uzskatīt par pirmo hiking braucienu un vismaz mums ar Madaru āķis ir lūpā. Pirmais divdiennieks pievarēts, 40000 soļi dienā noieti. Ar ļoti mazām atkāpēm no plānotā, Vācija mūs uzņēma ļoti labi.
    -Secinājums, kas izdarīts no šī brauciena: mēs ejam par ātru. Aši ejot sasvīstam un tad vējš dara savu darbu. Tajā teicienā: "Lēnāk iesi, tālāk tiksi!" tomēr kaut kas ir. Tas visizteiktāk parādījās Cūgšpices otrajā dienā. Ātri gājām un jau pēc stundas bijām sasvīduši. Slapjas drēbes un -5 grādi ārā nav pārāk laba kombinācija.
    -Kopējās ceļojuma izmakas: 4572eur.
    - Uz cilvēku par dienu: 51eur.
    Read more

  • Day 14

    Vroclava - rūķi

    September 28, 2018 in Poland ⋅ 19 °C

    -Lai slaveno Vroclavas rūķu meklēšana būtu interesantāka izdomājam, ka uz 2h sadalamies pa pārīšiem. Uzdevums - uztaisīt pēc iespējas vairāk selfijus ar dažādiem rūķiem. Laiks šodien izcils, lai riņķotu pa vecpilsētas ielām.
    - Pilsētā esot nedaudz vairāk par 300 oficiālajiem rūķiem un vēl neskaitāmi pāšu darinātie. Tāpēc selfiji solās būt daudz. Ar Madaru centāmies izdomāt, lai sanāk arī interesantas bildes nevis tikai pliks pašiņš un viss. Ņemot vērā rūķu skaitu, kāda bija iespēja visām trīs komandām uztaisīt tieši 64 unikālus selfijus? Bet tā bija!
    -Pēc mača bez uzvarētāja aizejam uz mājām uz power napu. Laikam pārāk spraigās sacensības atņēma daudz spēkus. Turklāt lēnā garā jākrāmē somas, jo rīt garais ceļš mājās. Es gan neko daudz no somas neizņēmu un Baltušs tāpat. Tāpēc tikmēr dzeram alu un spēlējam UNO.
    -Vroclava ir interesanta pilsēta. Šeit var vēl kādu reizi atgriezties. Vecpilsēta ir diezgan maza un principā visu arī izlīkumojām, bet tāpat palika sajūta, ka labprāt šeit vēl kādreiz iebrauktu. Aiz šīs pilsētas daļas kā ar nazi nogriezts sākas "purčiks".
    Read more

  • Day 13

    Vroclava

    September 27, 2018 in Poland ⋅ 20 °C

    -Ar mazuma piegaršu pēc Oktoberfest jādodas tālāk uz Vroclavu. Itkā bija padomā dažas pieturvietas ar apskates objektiem, bet tā kā ceļā plānotas vismaz 7h, tad nolemjam tomēr bliezt pa taisno uz Poliju. Jānobrauc aptuveni 650km.
    -Izbraucam cauri Minhenei piestājam Maķītī uz brokastīm. Tur WC jāmaksā 50centi un ir pisuārs ar iebūvētu TV.
    - Ceļš likās ļoti garš, bet pēc viena braukšanas cēliena katram samērā laicīgi esam Vroclavā. Dzīvoklis ir pašā vecpilsētā tāpēc ir problēma ar parkingu. Pēc vairāku riņķu apmešanas es nolemju, ka nav ko ņemties un jāatstāj maksas parkingā. Būs vismaz arī apsargāta mašīna.
    -Vispār, lai tiktu līdz mūsu naktsmājām tie rajončiki kam braucam cauri izskatās pilnīgi pēc dziļa Purvciema.
    - Iekārtojamies un izejam vēl ielās paēst vakariņas.
    Read more

  • Day 12

    Oktoberfest

    September 26, 2018 in Germany ⋅ 16 °C

    - Patīkami ir tas, ka šajā jandāliņā nav ieejas maksas. Pie ieejas daudz bombzīši, kuri mēģina tikt pie plastmasas pudelēm. Tomēr 25 centi par katru nodoto gabalu.
    -Tas, ka būs ļoti daudz cilvēku tas bija skaidrs, bet ka tik daudz... Iekšā teltīs bez rezervācijas praktiski nereāli dabūt vietu pie galdiņa un ja neesi pie galdiņa alu nevar pasūtīt. Mums paveicās, ka šodien ir skaidras debesis un nokrišņi nedraud tāpēc varējām arī meklēt vietu ārā, kur meklējumi bija krietni veiksmīgāki.
    - Principā viss ir atvieglots maksimāli. Visur alus maksā vienādi - 1l kauss 11eur. Katrā teltī dod tikai viena veida alu, savukārt ēdieni visur vienādi. Tāpēc pasūtot teksts vienkāršs: "Ein bier!". Nopērkam arī klinģeri. Svinīgi izkaujam un safočējamies ar lielo kausu.
    - Pēc tam Mārtiņš ar Aneti iet pastaigāt pa pilsētu, bet pārējie izstaigājam teritoriju. Ar Baltušu nopirkām bavāriešu cepurīti, lai vismaz nedaudz ieplūstu starp visiem, jo vietējie patiešām nopietni uztver saģērbšanos nacionālajos tērpos. Principā uzreiz var pateikt, ka esi tūrists, ja neesi ādas šortos un rūtainā kreklā.
    - Pārsteidzoši ātra apkalpošana. Burtiski minūtes laikā tiek atnests alus un trīs minūtēs atnesa ceptu cāli. Pie tām cilvēku masām iespaidīgi. Kopā izkāvām trīs aliņus un diemžēl bija jādodas prom, bet gribētos šeit reiz atgriezties ar nesteidzīgāku grafiku.
    Read more

  • Day 12

    Minhenes olimpiskais parks/BMW muzejs

    September 26, 2018 in Germany ⋅ 5 °C

    -Uz Minheni braucam ar FlixBuss, lai visi mierīgi varētu iekaut pa aliņam festā. Buss diezgan kruts. Divstāvīgs ar tualeti un rozeti zem katras sēdvietas. Pērkot biļetes mobīlajā aplikācijā tās ir 2x lētākas. To nebūtu bijis slikti zināt iepriekš.
    -Ieradušies Minhenē konstatējam, ka ir pavēss. Dodamies no sākuma uz olimpisko parku. Olimpiskais parks izmēros iespaidīgs. Noejam gar stadionu, bet iekšā tikt nav iespējams. Šeit notika 1972. gada olimpiskās spēles. Mūsu šķēpa mešanas leģenda Jānis Lūsis šeit izcīnīja sudraba medaļu piekāpjoties vietējam vācietim par nieka 2cm. Aizejam uz torni, kurā pa 7eur uzbraucam augšā. Liftā ir lifta operators. Pats nedrīkst spiest pogas. Laikam sarežģīts lifts. Tā kā šodien ir skaidras debesis, redzēt var ļoti tālu. Pat Cūgšpici. Samaksāju 1eur, lai paskatītos tālskatī. Ar to pavisam noteikti var saskatīt Vācijas augstāko virsotni, tikai neesmu drošs vai skatījos uz pareizo.
    - Lejā vēl nedaudz pasēžam parkā pie dīķa. Mārtiņš ar Baltušu tur mēģina novērtēt zivju situāciju. Ar Madaru apejam apkārt strūklakai, kur metālā iespiesti slavenību roku nospiedumi. Galvenokārt pasaulslaveni mūziķi.
    - Tālāk mūsu ceļš ved uz BMW muzeju, kas ir turpat blakus. Vēl pirms iešanas pašā muzejā var apčamdīt un iesēsties krutos vāģos un uzsēsties uz močiem. Apmēram stundas laikā izejam cauri muzejam un jāatzīst, ka interesantāk bija pasiekaloties pie jaunajiem un prototipu BMW modeļiem pie muzeja nevis paša muzeja eksponāti. Tos prototipus var apčamdīt un iesēsties tajos bez maksas.
    -Tālāk jau uz dienas galveno objektu - Oktoberfest.
    Read more

  • Day 11

    Garmiša-Partenkirhene

    September 25, 2018 in Germany ⋅ 12 °C

    -Ap četriem esam atpakaļ mājās. Šodien vakarā brīvais grafiks. Pa ceļam iebraucām veikalā atjaunot pārtikas un Radeberger krājumus. Baltušs nopirka kasti ar sinepēm. Kāpēc? Nezinu.
    - Pēc mazas atpūtas ierosinu iziet vēl ielās. Varbūt uz kādu krodziņu. Mārtiņš ar Aneti paliek mājās, pārējie ejam. Anetei vēl celis sāp, tāpēc labāk atpūtīsies.
    -Izgājām cauri laikam galvenajai tūristiskajai ielai, bet visi veikali jau taisās vērties ciet. It kā tikai nedaudz pāri sešiem.
    -Izstaigājuši mūsu puses pilsētas daļu ejam krogā, jo baigi daudz nevienam negribas vairs staigāt. Krodziņš pilns līdz griestiem un viss Oktoberfesta atmosfērā. Forši. Nosēdējām diezgan ilgi un diezgan labi arī iesildījāmies rīt gaidāmajam īstajam Oktoberfesta apmeklējumam.
    Read more

  • Day 11

    Neunšvānšteinas pils

    September 25, 2018 in Germany ⋅ 7 °C

    - Uz pili izbraucam samērā agri, jo internetā izlasīju, ka tur ātri saskrien daudz cilvēku un var palikt bez biļetēm. Turklāt mums ceļā vēl jāpavada kādas 45min. Pils parkinga "menidžeris" interesants tipiņš - itālis. Redzot, ka mums LV numurs uz mašīnas saka, kur jābrauc: "sto metro i na pravo". Ne gluži latviski, bet viss skaidrs.
    - Ejam pa taisno uz kasi. 13eur no cilvēka par 45min tūri pa pili. Līdz tūres sākumam vēl nedaudz vairāk par stundu. Līdz pilij mērojams ceļš ar kājām aptuveni 40min.
    - Viss notiek ar sekundes precizitāti un tieši 11:40 kā uz biļetes ejam iekšā. Visur stingri teikts, ka iekšā kategoriski aizliegts fotogrāfēt. Bet godīgi sakot ilgāka ekskursija varbūt arī sāktu apnikt. Izskatījās, ka mūsu gidei sen jau viss apnicis. Nekāds entuziasms no viņas katrā ziņā nestaroja. 100 cilvēki nogalināti vai siena nokrāsota rozā krāsā? Visam viena emocija.
    -Es biju ļoti pārsteigts par to cik pils patiesībā ir nepabeigta. Principā pilnīgi pabeigtas ir tikai atsevišķas telpas. Pat visi plānotie torņi nav uzcelti, kur nu visi iekšdarbi. Bet ar visu to būve pati par sevi ir iespaidīga un skats no Marienbrücke uz pili pasakains.
    Read more

  • Day 10

    Garmiša-Partenkirhene

    September 24, 2018 in Germany ⋅ 11 °C

    -Plūmīti (kā izrādās Mārtiņš paņēmis līdz kaut kādu plūmju liķieri) izkāvuši un vilcienu sagaidījuši laižam lejā. Jābrauc aptuveni 30min. Uznāk lūziens, bet vilciens ir diezgan neērts un tā kā visu laiku braucam lejā esam slīpi tāpēc nekādi nevaru iekārtoties, lai nosnaustos.
    - Nobraukuši jau krietni zemāk atkal spīd saule un ir silts. No lejas var redzēt, ka uz virsotnes uzkāries liels un balts mākonis. Spriežot pēc tā cik daudz viss tur bija apsalis - tas mākonis tur stāv jau kādu laiku.
    - Lai arī Cūgšpices Alpu panorāma izpalika, tā tāpat bija savādāka un nebūt ne slikta pieredze. Pirmais divdiennieks, ekstrēmi laikapstāķļi. Bija foršs gājiens, man patika.
    - Vēl jātiek no stacijas uz mājām. Visi nostaigājušies pie stacijas katrs iznīcinām pa burgeram BurgerKing'ā un dodamies ceļā. Jāiet kāda pusstunda, bet liekas kā mūžība.
    Read more

  • Day 10

    Cūgšpice

    September 24, 2018 in Germany ⋅ 2 °C

    -Vagoniņi augšā iet ik pēc 20min. Stacijā varam sasildīties. Vagoniņa biļete katram maksā 33,5eur, bet ar to var arī nobraukt pēc tam lejā. Pirms kāda laiciņa gaisa vagoniņš no Vācijas puses avarēja (izklausās briesmīgāk nekā bija, viss visiem ir ok), tāpēc tas vēl ir slēgts un lejā būs jābrauc ar vilcienu.
    - Uzbraukuši augšā bijām pārsteigti par to cik virsotne ir komercializēta. Vesela mini pilsētiņa uzbūvēta Vācijas augstākajā virsotnē. Tā kā ārā ir stiprs vējš un apmēram -8 grādi cilvēku ir pavisam maz. Tas ir bonuss mums. Uzejam uz terases un aukstumā izdzeram "uzvaras" aliņu. Pa to laiku uz pašu Cūgšpices virsotni, kas ir nedaudz nost no publiskās terases, kāpj džeks ar sakabi, dzelkšņiem un ķiveri. Tajā brīdī sapratām, ka mums laikam nespīd uzlīst pie krusta.
    - Ieejam iekšā un nolemjam uztankoties kafejnīcā, lai ilgāk padzīvotos pa virsotni. Tualetē pārģērbju visu, kas ir līdz, lai būtu tik sauss cik iespējams. Madara izvēlas atkal strūdeli ar cafe, man klinģeris ar cafe. Priekš tā, kur esam cenas ļoti adekvātas. Par visu samksāju nedaudz vairāk par 7eur.
    -Kamēr ēdām tikmēr laiks nomierinājās un izlemjam, ka tomēr jāmēģina līst uz virsotni. No sākuma negribēju, lai Madara lien, (jo tur visas trepes un ķēdes apsalušas), bet redzot kā viņa par to saskāba devu zaļo gaismu. Ko tad pats līdīšu un viņai neļaušu?
    - Visi uzlīduši un sabildējušies prātīgi lienam lejā. Visas virves un pakāpieni totāli sasaluši. Tagad apmierināti varam lēnā garā laisties lejā.
    Read more

  • Day 10

    Gletscherbahn

    September 24, 2018 in Germany ⋅ 0 °C

    -Pa nakti traks negaiss plosījās, kas baigo optimismu šodienai nevairoja. Pieceļoties vismaz negaiss bija beidzies. Lietus gan vēl lija.
    - Ap sešiem rītā vietējais džeks staigā pa gaiteni un spēlē ģitāru dziedot - "Bitte aufstehen!"
    - Ēdam brokastis un nolemjam nogaidīt, jo diezgan stipri līst. Gaidot Madara kaut kādam džekam kājās ierauga manas vakar pazudušās čības, kuras viņam tiek konfiscētas. Nav tā ka svešam cilvēkam norāvām čības un bēgām prom. Šeit ir sistēma, ka ar āra apaviem iekšā neiet, tos pie ieejas atstāj un var vilkt koplietošanas čības vai savas. Es savas čības biju atstājis tepat kamēr izgājām ārā un kāds noteikti ar tām aizgāja, koplietošanas apaviem. Vēlāk gan izrādās, ka tās nebija manas kuras atguvām, bet tādas pašas kā manas. Vismaz tiku pie jaunām čībām.
    -Sagaidām plkst. 8:00 un kaut kas ir jādara ilgāk gaidīt nav ko. Tiek apsvērts variants, ka meitenes iet pa to pašu taku atpakaļ un džeki iet tālāk. Bet nē... Madara ar tādu variantu nesadzīvotu. Viņa nāk ar mums un tad Anete ar Annu arī beigās ir gatavas iet. Nedaudz pēc astoņiem startējam pilnā sastāvā.
    - Pēc aptuveni 30min ceļā lietus pārvērtās sniegā, jo uzreiz sākās kāpiens uz augšu. No iešanas viedokļa labāk, lai snieg, nevis līst, bet tālāk par degungalu redzēt gan nevar. Kāpjot augstāk vējš pieņemas spēkā un sejā jūtami vēja brāzmas ar mīnusu temperatūru. Esam ietērpušies plēvēs, lai paslēptos vismaz no ārējā vēja un lietus (iekšā tāpat viss sasvīdis slapjš, bet tas vismaz ir silts mitrums, kamēr esam kustībā). Lai neatdzistu pauzes maksimāli īsas. Principā tādiem apstākļiem neesam gatavi vispār. Vēl pirms 3 dienām šortos laivā sauļojāmies... Bet kā ir, tā jādzīvo.
    - Temps ir diezgan labs. Panākam un apdzenam divas grupiņas, kuras izgāja pirms mums. Diezgan sirreāla sajūta. Mākoņi acīmredzami kustas. Dažbrīd kad mākoņi pakustas, starp tiem uz brīdi pavīd kalnu masīvi.
    - Lai kā arī negribētos, bet nolemjam pēdējo posmu uzbraukt ar vagoniņu. Līdz šim ejot bijām kalnu aizvējā (kurš tāpat bija vairāk nekā labi jūtams), kad uzkāpām uz kores tas vēl krietni pieņēmās spēkā. Tādos laikapstākļos ar nosalušiem pirkstiem kāpjot pēdējo posmu, kur ir arī ķēdes pa kurām jārāpjas augšā būtu reāli bīstami. Kaut gan Mārtiņš, kurš bija botās un lietusmētelī pa 1eur bija manāmi neapmierināts par tādu lēmumu. Grupas konsīlijs nolemj, ka braucam ar vagoniņu.
    Read more