Reset search
British ColumbiaBritish Columbia
SatelliteEdit route

British Columbia

August 2022
Ceļojam ar Raimondu Dombrovski un viņa dzelteno autobusu Read more
  • 14footprints
  • 2countries
  • 23days
  • 90photos
  • 0videos
  • 15.4kkilometers
  • 10.8kkilometers
Follow Calendar Share Bucket list
Date descending
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 19

    Pagrieziens uz mājām

    August 21, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 25 °C

    Whitehorse patiešām izskatās pēc pilsētas, un kā nu ne - tā ir galvaspilsēta Jukonas apgabalam, kas, pateicoties savam ģeogrāfiskajam izmēram, izvēlējies saukli “Larger than life”. Pati Jukonas upe vien ir 4000 km gara.
    Mūsu ceļojuma interesantākā daļa strauji tuvojas beigām. Esam jau izkrāmējuši mantas no Skūlija, un tas paliek plašs un kārtīgs. Saprotams, ka mums ir daudz ļoti vērtīgu ieteikumu par to, kādi uzlabojumi veicami dizainā un interjerā. Katrā ziņā, Skūlija labajā sānā ir atvēlēta vieta uzlīmējamām bildēm no mūsu ceļojuma. Uzlīmes gan vēl jāizgatavo un jāatsūta uz Kanādu. Noslēdzam arī ilgstošo diskusiju, kā lietojams zīmols “Komforts”. Līdz šim, Raimonds laivotājiem bija allaž atgādinājis, ka pirmajā vietā drošība, pēc tam komforts. Šis koncepts ne līdz galam saskan ar Lidijas redzējumu par “Komforta” vietu zem Saules. Man liekas, ka beigās viņi vienojās, ka drošība paliek pirmajā vietā, bet “komforts - vienmēr”. Man gan palika sajūta, ka šī spēle vēl nav izspēlēta līdz galam.
    Par Pupučiem viss skaidrs - tie ir gan priekšā, gan aizmugurē.
    Tā nu ar visiem komentāriem un laba vēlējumiem atstājam Raimondu, kurš pavadīs kādas 5 dienas vientulībā, līdz Whitehorse sāks ierasties Nahanni upes braucēji. Par Didzi un Kasparu neko nezinām, jo viņu upe atrodas ārpus sakariem, taču esam pārliecināti, ka viņiem sokas lieliski.
    Mūsu turpmākās gaitas ved uz Toronto, kur pavadīsim pāris dienas, lai iepazītu urbāno atmosfēru Kanādas hokeja, finanšu un radošās attīstības centrā.
    Ar šo domāju beigt savu ceļojuma aprakstu, jo pilsētas ainas attēlot man ne pārāk padodas.
    Paldies visiem, kas lasīja un piedzīvoja Kanādu kopa ar mums. Jums sūta sveicienus arī visi 6 lāči, kurus mums izdevās satikt, kā arī lielais bizoņu bars, kas ganījās ceļmalā.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    1
    Day 18

    Otra reize ASV

    August 20, 2022 in the United States ⋅ ☁️ 15 °C

    Skagway apmeklējums ir mūsu otrais mēģinājums iebraukt ASV Aļaskas štata teritorijā, bet šoreiz tas jau daudz nopietnāk, jo priekšā īsts robežpostenis. Līdz ar to mums tiek veikta īsta dokumentu pārbaude, robežsargs iekāpj Skūlijā un atņem mums visas 24 olas un beidzamo avokado. Desu un alu atstāj mūsu rīcībā.
    Skagway ir Klondaikas vārti, vismaz tā šo vietu pārdod tūristiem. Pilsētiņa atrodas fjorda galā, un, atšķirībā no iepriekš apmeklētās Hyder, šeit bieži piestāj kruīza kuģi. Līdz ar to Skagway ir dzīva un skaista, Holivudas filmu cienīgām fasādem un izkārtnēm rotāta. Vēlāk atklājam, ka dzīves ritms šeit pilnībā pielāgots prāmju grafikam. Pus stundu pirms prāmja atiešanas visi veikali un restorāni aizveras, un veikalnieks stāsta, ka, ja ienāk mazais prāmis, tad atveras tikai lētie veikali. Zelta un pulksteņu tirgotavas vaļā netiek vērtas, jo nerentējas. Statistika un pieredze stāv pāri indivīda vajadzībām.
    Zelta drudža laikā pa fjordu šeit tvaikonis ieveda laimes mekletājus, kuri devās pāri sniegotajiem kalniem uz Klondaiku. Lai izvairītos no masveida bada, Kanādas valdība bija noteikusi, ka katram zelta meklētājam ir pienākums uzrādīt pārtikas krājumus vienam gadam, līdz ar to bagāžas minimālais svars bija apmēram tonna. Varu tikai iedomāties, kā katrs vīrs vilka šo tonu smago kravu pāri kalniem.
    Bija arī otrs ceļs uz Klondaiku - no Sietlas ar upes tvaikoni, bet tas bija ilgāks un dārgāks, tapēc Skagway variants kļuva par populārāko.
    No mūsu skatpunkta vertīgākā ir kalnu ainava - tieši tāda, kādu esam redzējuši Aļaskas skatu kartiņās. Vairākkārt stājamies iepriecināt sevi un fotografēt melnos kalnus un zilos ūdeņus.
    Mūsu kultūras programma satur arīdzan krabja ēšanu ostas restorānā, kurš pārpildīts ar viesiem, neskatoties uz to, ka kruīza prāmis jau izbraucis. Kemperu ceļotāji ir ieradušies pietiekamā skaitā, lai ēdinātājiem darba netrūktu.
    Vēl, protams, seko neiztrūkstošās propāna medības, kas šoreiz vainagojas ar autocisternas piebraukšanu pie Skūlija. Pilnu tvertni gan nepildam, jo Aļaskas propāna cena par 30 procentiem pārsniedz Jukonā pieejamo.
    Tālāk ceļš mums ved atpakaļ Kanādas teritorijā, un drīz ierodamies Whitehorse, kas ir mūsu atpakaļ lidošanas sākumpunkts. Apskatām arī Jukonas upes kanjonu tieši virs Whitehorse. Kanjona upes krāces slavenas ar to, ka zeltrači tur bieži slīkuši kopā ar visu mantību, tāpēc Whitehorse iedzīvotaji izveidojuši zirgu tramvaja līniju, piedāvājot droši pārvarēt bīstamo vietu pa sauszemi. Cena - 25 dolāri. Varu tikai iedomāties, ka 1900.gadā 25 dolāri bija milzu nauda.
    Šovakar pēc ilgstošanas nakšņošanas Skūlijā atgriežamies viesnīcu gultās, lai rīt dotos uz lidostu.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 16

    Jukona

    August 18, 2022 in Canada ⋅ ☀️ 15 °C

    Tagad mums pārbraucieni gari, un internets parādās pavisam reti, tāpēc atkal rakstu par divām dienām.
    Vakar no rīta pirmais uzdevums bija nogādāt Didzi un Kasparu pie upes, pa kuru viņi divvientulībā dosies lejup 17 dienu garumā - līdz 2. septembrim. Visa tā krāmēšanās aizņēma stundas četras, kuru laikā tika sapakota pārtika, obligātais aprīkojums un palīgierīces. Man atmiņā palika 1,75 litri Kanādas viskija un Fiskars firmas mačete savvaļas augu un dzīvnieku kapāšanai. Atvadījāmies kā no dēliem, kuri dodas pasaulē laimi meklēt. Kas zina, vai vēl satiksim…
    Tad sakās lielais pārbrauciens, kura rezultātā izbraucām no British Columbia un iekļuvām Jukonas teritorijā. Jukona ir īstā 19. gadsimta zelta drudža vieta, un vēl šodien pabraucam garām zelta skalošanas karjeram. Kaut kur slepeni pie upēm esot joprojām sastopamas nelegālās zelta skalotuves, kur cilvēki slepus un nomaļus uztur sapni kļūt pēkšņi bagātiem. Lai arī visas pazīmes liecina, ka esam tālu ziemeļos, pēc kartes pārliecinos, ka esam Tallinas platuma grādos, tā ka teorijā esam pazīstamā vidē.
    Raimonds ļoti gribēja aizvest mūs līdz Karstajiem avotiem, lai arī tas prasīja pārvarēt liekus 200 kilometrus. Bija tā vērts, jo sēravoti izrādījās unikālā vietā - purva vidū, aprīkoti ar koka laipām un dabīgu agu ieskauti. Vienā no baseiniem cilvēkam ieeja noliegta, jo tur dzīvo viens tāds mazs saldūdens gliemezis, kas palicis viens pats visā pasaulē. Ta ņu mēs visi viņu lolojām un saudzējām.
    Šorīt vēlreiz peldamies siltajos sēravotos, un tad dodamies uz rietumiem okeāna virzienā. Mani piemeklē lielā iespēja stūrēt Skūliju visas dienas garumā, ko ar prieku izmantoju. Jūtos kā īsts autobusa šoferis, pretīm braucošie īstie skolas autobusu šoferi mani sveicina. Sirdī iezogas neliels lepnums.
    Watson Lake pieturas punktā ir pieejams internets, kā rezultātā pavadām tur divas stundas. Tad izdomājam, ka rīt gribēsim uz Skagway ciemu, kas atrodas ASV teritorijā. Tamdēļ dodamies vēlreiz pie interneta, lai aizpildītu ASV imigrācijas formu. Tas nenākas viegli, jo jāatbild uz daudz jautājumiem, ieskaitot sen mirušo vecāku vārdu norādīšanu. To, vai mūsu ierašanās apstiprināta, uzzināsim vēlāk, kad nākamreiz tiksim pie interneta.
    Pēcpusdienā mūsu ceļš ved tālāk uz rietumiem cauri milzīgiem mežu masīviem, kur vietumis redzamas ugunsgrēku pēdas. Pat ja ugunsgrēks noticis pirms 10 gadiem, tā sekas joprojām labi redzamas, apdegušajiem egļu stumbeņiem slienoties debesīs. Turpinām ceļu, piestādami pie pārtikas veikala ar lepnu uzrakstu “Grocery store”. Tik knapu sortimentu gan redzēt nav nācies - divu veidu čipsi, košļenes, aukstumplauktā iebērti gurķi, un tas arī viss. Iepirkšanās nesanāk.
    Turpinām ceļu, līdz atrodam naktsvietu kempingā pie Teslinas ezera. Šovakar ar galvām iet diezgan traki: Viesturam pazuduši vizuļi, kā arī zem gultas kājas iespiedusies kurpes šņore, odu kūpināmais izdedzina caurumu mazgājamajā galdiņā un arī bukletu maisiņā.
    Viss, beidzu rakstīt. Ja vēl kas jautrs šovakar notiks, to aprakstīšu rīt.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 14

    60 minūtes ASV

    August 16, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 17 °C

    Ja mēs būtu Kremļa propagandas algotņi, tad šī būtu mūsu Lielā diena. Mēs pilnīgi droši tad varētu teikt, ka bijām ASV, un tur valda pilnīgs sabrukums un atpalicība. Bet par to pēc brīža.
    No rīta strauji uzsākam kustību uz Stjuartas (Stewart) pilsētu, kas atrodas pašos Kanādas rietumos, varētu teikt, ka pie okeāna, bet patiesībā kādus 100 km gara fjorda galā. Līdz Stjuartai ceļš mūs atkal pieradina pie ūdenskritumiem un ledājiem tā, ka beigās jau slinkums galvu grozīt. Raimonds un Didzis mums nemitīgi norāda uz globālās sasilšanas redzamo efektu - visi ledāji pēdējo gadu laikā kļuvuši krietni mazāki.
    Stjuarta izrādās vēl nesen bijusi apmeklētājiem bagāta vieta, par to liecina kādi pieci bankrotējuši restorāni, u kuru durvīm urakstīts “For sale”, kā arī 2 alkohola veikali.
    Lai piekļūtu okeāna ūdenim fjordā, jāšķērso ASV robeža caur robežas kontrolpunktu, kas ierīkots tikai Kanādas pusē. ASV dienesti neliekas par šo robežpāreju ne ziņas.
    Izrādas, ka tālāka ceļa ASV teritorijā caur šo vietu nav, tik vien kā iekļūšana ciematā ar nosaukumu Hyder. Tur redzam pāris desmitus auto vraku, kādas padsmit mājas, pāris bankrotējušu veikalu, vienu kiosku, kurā tante tirgo “fish&chips” un dažus kuģīšu vrakus. Ā, un viens lācis lūrèja no krūmiem. Mēs savu pieredzi nedaudz vispārinam un secinām, ka “bijām ASV, un tur viss iet uz postu”.
    Patiesībā Haidera ir bijusi plaukstoša zelta ieguves vieta pirms 100 gadiem, bet līdz COVIDam vēl kaut kā turējusies uz tūristu rēķina.
    Aizejot līdz fjordam, iespaids mainās par 180 grādiem, jo dabas spēks un skaistums pārspēj visu.
    Atgriežoties Kanādā, robežsargs mums stingri izprasa, kur bijām un ko pirkām, lai arī pats mūs pirms stundas draudzīgi izlaida no Kanādas. Godīgi atzīstam, ka nopirkām divas uzlīmes ar Aļaskas simboliku.
    Nakts mums pienāk Stikine upes krastā, kur Raimondam daudz atmiņu par 2005. gadā uzņemto dokumentālo filmu “Stuck in Stikine”, kurā latvju laivinieki sastopas ar ekstrēmiem laika apstākļiem un iesalst upes ledū. Šo filmu interesenti var atrast Youtube vietnē.
    Tālākais ceļš ved uz ziemeļiem, nākamā pietura - Dease lake.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 13

    Delikteses

    August 15, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 18 °C

    Naktsmiers glaunajā viesnīcā bija mazāk kvalitatīvs kā Skūlijā, jo gaiss bija par sausu, matracis par mīkstu, un lāča arī tuvumā nebija. Likam esam pieraduši atrasties tuvāk dabai.
    Šodien mums pievienojas Kaspars, kurš ierodas no Rīgas, lai plīdzētu Raimondam ar nākamajām grupām. Kasparu uzņemam Smithers lidostā, un uzreiz daudz no viņa mācāmies. Viens no pirmajiem Kaspara jutājumiem ir: “Kur var nopirkt Zaļo?”, t.i. marihuānu, jo tās lietošana Kanādā ir atļauta. Kaspars paskatās uz mums visiem pēc kārtas un saka, ka tas ir ļoti praktiski, jo, atšķirībā no alus, Zaļais nedzen lietotāju naktī čurāt. Mēs paraustām plecus un piekrītam. Taisnības labad gan jāsaka, ka Kaspars Zaļo nenopirka.
    Nākamā pietura ir Kitwanga, kur uzņemam Didzi, kurš veiksmīgi pēc 2 dienu individuāla brauciena pa upi ir mums noķēris 2 lašus un foreli. Didža, laivas un mantu uzkrāmēšana aizņem pāris stundas, kuru laikā es kā atzīts tartara meistars sagriežu foreli tartara masā.
    Tagad mūsu ceļš ved uz ziemeļiem, un pēc kādas stundas daba kļūst izteikti arktiska - sūnas, krūmi, koki apauguši ar ķērpjiem. Mūsu nākamā pietura ir zivju “lektuve” pāri ūdenskritumam, kas atgādina vimbu lidošanu Ventas rumbā. Interesanti, ka šeit 1906. gadā iveidots pirmais zivju ceļš uz augšu pa upi gar ūdenskritumu, bet naivās zivis joprojām turpina censties pārvarēt rumbu lēkšus. Mūsu vērošanas laikā gan neviens lasis klinti neuzvarēja, visi atkrita atpakaļ. Tomēr centība ir atzinības vērta.
    Nolemjam nakti aivadīt kempingā pie Mezadine ezera, kur mūsu vakarēšanā atkal saduras divas zivju gtvošanas skolas: uz pannas cepamā un grilējamā. Uzvar panna, un Raimonds visiem uzcep abus lašus, no kuriem viens ir Koho sugas, bet otrs - Sakai. Došos arī es testēt abus gardumus.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 12

    Hudson bay mountain

    August 14, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 21 °C

    Rakstu atkal par 2 dienām, jo vakar bija īsta pārejas diena starp upes un sauszemes aktivitātēm. Krāmēšanās ilga kādas 3 stundas, kuru laikā Didzis mainīja savas domas, paņēma zilo laivu un aizbrauca tālāk pa Bulkley upi pretī lašiem. Laikam viņš nevarēja vairs izturēt lašu nenoķeršanu un cerēja, ka no okeāna viņam pretī peld kāds rijīgu zivju bars.
    Mēs pārējie mierīgu garu pastaigājām pa Hazeltonas pilsētiņu, kur norisinājās Pionieru jeb pirmatklājēju svētki. Tur bija nedaudz tirgus, nedaudz sporta, un uz koncertu riktējās vietējā rokgrupa. Viss bija diezgan naivi un mīlīgi, pamanījām, ka ielās ir daudz bērnu, vairums no kuriem indiāņu izcelsmes.
    Pašā vakarā stipra lietus pavadībā iestūrējām kempingā, kur pirms naktsmiera saņēmām Didža ziņu ar pievienotu divu lielu lašu foto. Man liekas, ka Viesturam drusku skauž.
    Šorīt lieli sauszemes plāni - uzkāpt Hudson bay kalnā, kur var ielūkoties veca vulkāna krāterī un redzēt tur lagūnu. Skūlijam ilgais un stāvais augšupceļš liekas kā ceturtās kategorijas upe, rūc tas dobji un arī jūtami šūpojas. Kd ceļam gals klāt, ejam tālāk pa akmeņainu taku. Mūsu sauszemes aktivitātei pievienojas arī Raimonds, pats atzīdams, ka staigāšana pa kalniem viņam ir liels retums.
    Pats krāteris atrodas apmēram 1900 metru augstumā, un lagūna ir tiešām jauka. Turpat, tikai nedaudz augstāk atrodas sniega klājums, no kura lagūnā ietek kūstoša sniega barots strautiņš.
    Kamēr tur staigājam, mākoņi izretojas, un plašā ainava sāk pavērties. Nospriezam, ka sauszemes operācija ir izdevusies.
    Šovakar mums plānota atgriešanās pie civilizācijas - vakariņas restorānā un nakts viesnīcā. Kā jau modernos laikos pienākas, jāpaveic visas plānotās augšup- un lejupielādes, kad tiekam pie viesnīcas wifi.
    Vēl interesanti, ka varam izmantot arī viesnīcas laundromātu veļas mazgāšanai, tik vajag iegādāt pulveri un samainīt sīknaudu. Mzgāšana maksā 1,25 Kanādas dolārus, bet žāvēšana tikai dolāru. Rīt staigāsim tīrās drēbēs.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 10

    Normāls četrinieks

    August 12, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 29 °C

    Lācis uz mūsu nometni naktī nebija atnācis, lai arī vakar vakarā visu gatavojām viņa vizītei. Vislielākais strīds bija par to, kur noglabāt masālīto foreli, jo negantnieks to varot saost no jūdzes attāluma. Raimonds kategoriski noraida priekšlikumu glabāt zivi laivā, jo lācis tad saskrāpēšot laivu strēmelēs. Nolēmām nolikt foreli pie ugunskura, jo lācis no uguns baidoties.
    No rīta lāča pēdas neatrodm, un forele pie Raimonda ceptajām pankūkām labi garšo pašiem.
    Abi laivošanas meistari gan šorīt tādi klusāki staigā, aiz kā saprotam, ka ir pamatotas bažas par upes sarežģitību tālākajā posmā.
    Didzis pacietīgi skaidro, kā jānovieto kājas airēšanas laikā un redzam arī, ka viņš slepus pārbauda, vai ir arī pašam kur pieturēties. Raimonds savukārt visu laiku ir nedaudz neapmierināts par to, kā airi ieguļas duļļos.
    Taisnības labad jāsaka, ka šodienas krāces ir daudzkārt ātrākas un braukšanai sarežģītākas par vakarējām. Upe tek cauri klinšu kanjoniem, kur tā saspiežas, kļūdama šaura un krācoša. Bail gan nav, jo pilnīgi uzticamies saviem meistariem. Didzis ir stiprs, bet Rimonds ir viltīgs. Katram savs stils, bet rezultāts pārliecinošs abiem. Beigās redzams liels atvieglojums abiem vaigā, un mums arī pulss normalizējas. Raimonds saka: “Droši sakiet visiem, ka izbraucāt normalu četrinieku”. Tas cilvēku valodā laikam nozīmē ceturtās kategorijas upi. Pavisam esot piecas kategorijas, sestā tik priekš trakajiem.
    Finišējam ap četriem pēcpusdienā. Raimonds paņem glabšanas vesti un airi, lai dotos uz ceļu stopēt mašīnas braukšanai pēc Skūlija, no kura esam attālinājušies kādus 40 kilometrus. Veste un airis esot regālijas, kas stopētāja paņemšanas varbūtību palielinot vairākas reizes. Tā arī ir - pēc stundas Raimonds jau sūta foto, kurā redzams pie Skūlija ar divām indiāņu izcelsmes pavadonēm.
    Mēs tikmēr esam uznesuši visu mantību, ieskaitot laivas, pa stāvo krastu augšup, bet pilnu gandarījumu nesaņemam, jo secinu, ka pārtikas kastē palikuši tikai četri mazie aliņi.
    Kalnos sāk rūkt pērkons, un mēs sākam spriest, kurš ieradīsies pirmais - negaiss vai Raimonds ar Skūliju. Abi ierodas reizē, līdz ar to grūžam mantas busā pa galvu, pa kaklu.
    Negaisa dēļ zivju šovakar nebūs, ēdīsim ceptas vistas, kad pārstās līt.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 9

    Bulkley river

    August 11, 2022 in Canada ⋅ ☁️ 22 °C

    Viss notika nedaudz citādi nekā vakar biju aprkstījis. Vispirms jau jāpiemin iespaidīgais nobruciens lejup pie upes. Tas ceļš noteikti nebija domāts mūsu Skūlijam, drīzak gan tradicionālajiem amerikāņu pick-up džipiem. Skūlijs stenēdams un šūpodamies kaut kā noklunkurēja lejā, un krāmēšanās varēja sākties.
    Novirze no iecerētā izrādījās tāda, ka braukt pa upi vakarā nesākām, tik ierīkojām nometni tā, it kā tikko būtu braukuši ar laivām.
    Rīts ir saulains, bet dzestrs. Steigas nekādas nav, ēdam upmalas brokatis, pēc tam dodos Raimondam līdzi uzbraukt augšā līdz civilizācijai Skūliju, jo man ir cerība uzfilmēt neatkārtojamus augšupbraucamos kadrus. Uzbraukšana izrādījās mierīgāka nekā gaidīts,, lai arī no malas tas izskatījās vareni. Acīmredzami, tik liels un dzeltens transporta līdzeklis pa šo kalnu augšup nebija vēl braucis.
    Uz upes viss bija kā Dieva svētīts - silta saule, vieglas krācītes, prasmīgi stūrmaņi. Pie strautiņu ietekām stājamies makšķerēt, jo Didzis ir atbildīgs, bet Viesturs - cerību pilns.
    Līdz pēcpusdienai mūsu rīcībā ir 8 foreles, un par vakariņām nav bēdu. Uz pēcpusdienu saule kļūst nežēlīgi karsta, un ap pieciem stājamies malā tādā līcī, par kuru skaistāks nav iedomājams. Šī gan izsktās īsta lāču vieta, un pretlāču aerosolus turam pa rokai. Jā, starp citu, no rīta pirms izbraukšanas viens melnais lācis bija atnācis nomazgāties tikai kādus 100 metrus no mums. Līdz ar to esam spratuši, ka tā lāču lieta jāņem nopietni.
    Mērena gaisa tempertūra vakarā noturas tikai kādu pustundu, uzreiz pēc tam to nomaina drēgns vēsums, kas liek mums iedzert sarkanvīnu un tisīties pie miera.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 8

    Uz upi caur propāna medībām

    August 10, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 22 °C

    Šoreiz atkal stāsts par divām dienām, jo vakardiena izvērtās par garu pārbraucienu ar Skūliju uz ziemeļiem pretī īstajai British Columbia dabai. Vizuāli šeit ir pilnīgie ziemeļi, taču pēc kartes šī
    vkardienas brauciena beigas atrodamies pmēram Viļņas līmenī pēc platuma grādiem. Tuvakajā laikā sasniegsim Rīgas platuma grādus, kas šajā kontinentā rāda pavisam citu klimatu.
    Jāpiezīmē arī, ka esam sasnieguši augstu vakariņu dizaina līmeni. Bildē pievērsiet uzmanību, ka ir iegādātas vīna glāzes, pirms tam dzērām vīnu no kafijas krūzītēm, kas deva vīnam maigu kafijas pēcgaršu.
    Šis rīts sākas pilnīgi savādāk - Raimonds pēkšņi ir kļuvis stingrs, skaļā balsī izbļauj laivošanas instrukcijas un necieš neklausīšnos. Saprotam, ka te joki būs mazi.
    No instrukcijas pagidām atceros 2 punktus: NEKAVĒJOTIES dari, ko tev liek un nekādā gdījumā neizkrīti no laivas. Ar pirmo paredzu problēmas, ar otro vajadzētu būt ok. Tad jau redzēs.
    Dodamies ceļā uz Smithers ciemu, ko tūrisma buklets lepni dēvē par “Pasaules klases kanoe iesākumu”. Mums ar Zandiņu kā laivošnas analfabētiem iesākt ar pasaules klasi sķiet īsts pagodinājums.
    Pmazām veidojas milzīgs spiediens uz Didzi, kuram obligāti būs jānoķer mums ēdiens. Mēģinām viņu iedvesmot, pētot visas tūrisma žurnālos un bukletos attēlotās zivis un skaļi izsakot savas vēlmes ēdienkartei. Didzis pagaidām izskatās par saviem spēkiem pārliecināts. Domāju, ka drosības pēc tomēr kāda desa arī būtu jānopērk.
    Laivošanas plāns izstiepies uz 3-4 dienām, kas šķiet daudz, ņemot vērā, ka laivot mums nebija plānots vispār, tatad esm vienkārši ievilkti lamatās.
    Mūsu piedzivojums nebūtu pilnīgs, ja atkal nebūtu jānododas propāna medībām. Šur un tur ir par dārgu, bet lētajā vietā ventīlis vienkārši neņem to gāzi pretim. Tad nu atkal ir jālamājas.
    Citādi līdz Smithers ceļš ir diezgan vienmuļš, un esam priecīgi, ka ap pēcpusdienu esam klāt, un arī propāns plūst Skūlija bākā iekšā. Vēl neliels brauciens uz rietumiem pa šoseju, un galamērķis ir sasniegts.
    Didzis mums izstāsta, kas tagad būs, proti, 2-3 stundas krāmēsimies laivošanai, Raimonds satraukti skraidīs, bet mēs, nemākuļi, maisīsimies pa kājam. Tad 15 minūtes brauksim pa upi, pēc kam uzreiz kāpsim ārā un ierīkosim nakts nometni.
    Pirms kāpšanas laivā publicēšu šo, un, ja kas atsķirsies no Didža prognozētā, par to vēstīšu nākmajā relīzē.    Read more

    See translation
  • Ainars OzolsBritish Columbia
    Day 6

    Didzis

    August 8, 2022 in Canada ⋅ ⛅ 18 °C

    Rīts sākas kā Taizemes kūrortā - silta sule, rīta pelde zilā ūdenī un lēna pasēdēšna pie brokastu galda. Šādu laiskumu varam atļauties, jo līdz Kamloops palikuši tikai 100 kilometri, un Didzis tur iebrauks pulksten 12.30. Patiesībā jūtam nenovēršamu karstumu tuvojmies, jo Kamloops atrodas stipri zemākā apvidū un vēl nedaudz uz dienvidiem.
    Didzis ierodas 13.15, un mēs lielu dienas daļu arī pa karsto pilsētu nobakstāmies, iepirkdami pārtiku, alu, un citas ikdienā vajadzīgas lietas.
    Rimonds uzticīgs sev - sameklējis pilsētā cienījamu kundzi Petiju, ar kuras ģimeni pirms 30 gadiem braucis pa kādu no upēm. Ar ar Petiju un viņas meitu kopā pusdienojam vietējā bārā. Šīs pusdienas mums beidzas ar dalītām jūtām, jo Raimonds ar Petiju ir nolēmuši, ka mēs noteikti brauksim trīs dienas pa upi, un nolēmuši arī, pa kuru upi. Sākam morāli nobriest tādam piedzīvojumam.
    Didzis, izrādās, mūsu busu Skūliju nemaz nav dzīvē redzējis, tāpēc zinātkāri pēta
    un izjautā visus par tā īpašībām un arī kārtības noteikumiem salonā, beigās atzīst par derīgu esam.
    Viss, ceļš uz ziemeļiem var sākties. Pāris stundas braucam augšup, ārā no karstuma pekles, līdz atrodam “provinces parka kempingu”, kas ir hierarhiski līmeni zem “nacionālā parka”. Šeit valda atšķirīga kultūra - apmešanās vietas ierīkotas mežā pie ezera, katrai kompānijai ir sava klusa vietiņa ar koka galdu. Katrā ziņā, atpūtnieku atbildības sajūta ir augstā līmenī - nav neviena papīrīša vai kāda cita atkrituma, kas liecinātu par iepriekšējo apmeklētāju pvadīto laiku šeit.
    Raimonds un Didzis ir tik apzinīgi, ka ar grūtībām izlūdzamies atļauju tīrīt zobus ezerā. To izmēģinu diezgan jocīgā veidā - stāvot līdz ceļiem ūdenī. Jauna veida piedzīvojums.
    Pie vakariņu galda iet vaļā spriešana par to, kā tad brauksim ar tām laivām, vai jāņem vīns līdzi, kur gulēsim, ar ko segsimies, kurš brauks laivā ar Raimondu, bet kurš ar Didzi. Labi, ka vēl pāris dienas atlikušas domāšanai, jo uz upes jau nu laikam neviens mums domāt neļaus.
    Tuvojas pilnmēness, kas rada lielisku ainu, spīdēdams virs ezera. Ceru, ka Lidijai būs kāds īpši izdevies foto, ko pievienot aprakstam.
    Par pilnmēness ietekmi uz mūsu grupas dinamiku rkstīšu nakamajās relīzēs.    Read more

    See translation
  • 2024© FindPenguins
  • Home
  • About us
  • Blog
  • Group Tracking
  • Press
  • Terms
  • Privacy Policy & Cookies
  • Support
  • Legal notice
  • English