Zoeken resetten
Patagonija’23Patagonija’23
SatellietRoute bewerken

Patagonija’23

april - mei 2023
Iepriekšējā rudens pirmais ceļojums pāri okeānam tikai radīja lielāku apetīti tālākiem un eksotiskākiem braucieniem. Ziemā cītīgi meklētas un veiksmīgi atrastas avio biļetes jauniem piedzīvojumiem - tik mītiskā, ledainā un tālā Patagonija! Meer informatie
  • 33Footprints
  • 6landen
  • 16dagen
  • 342foto’s
  • 0video’s
  • 36,0kkilometer
  • 33,2kkilometer
  • 1,6kkilometer
  • 3kilometer
  • 1kilometer
Volgen Kalender Delen Bucketlist
Datum oplopend
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 9

    Mirador de las Torres

    28 april 2023, Chili ⋅ ☁️ 0 °C

    Lai visu šodien iespētu grafiks diezgan saspringts. Ceļamies 5:30, lai startētu 6:00. Saimnieks sagatavojis olas, maizītes un kafiju mums brokastīm. Liela apetīte tik agri nav, bet kaut kas ir jāieliek vēderā pirms ceļa.
    Nakts tumsā mums jāveic aptuveni 55km līdz Amargas ezeram, no kura sākas 12km garā taka uz klints milžiem. Brauciens aptuveni 1.5h, bet tumsā pa grantētiem un ļoti līkumotiem ceļiem ir gana izaicinošs. Tik līkumots, ka stūrmanis ceļmalā atstāja savas tā jau nelielās brokastis. Es turos pie srūres, man neliekas, ka tik ļoti kratās mašīna. Nonākuši galā ārā ir tik piķa tumšs, ka pat ar visiem auto lukturiem stāvvietā nevar saprast, kur un kā novietot mašīnu. Esam pirmie tāpēc nav arī no kā nošpikot.
    Aptuveni 7:30 sākam gājienu. Viegli lietains, bet salīdzinoši silts un nav vēja, bet sasodīti tumšs. Tā, ka pat ar lukturīšiem liekas, ka tālāk par deguna galu neredzam. Pēc 30min jau velkam pa kādam drēbes gabalam nost, jo sākam sasilt.
    Kopumā taka ļoti ejama un interesanta. Tiesa gan visu laiku augšā/lejā tāpēc ik pa laikam “iedod pa jūtām”. Esam nogājuši aptuveni pusotru stundu, bet neesam satikuši nevienu citu cilvēku. Pie tā plašuma ko redzam, kad paliek gaišs, tāda sajūta, ka esam vienīgie cilvēki Patagonijā.
    Pusceļā ir Chileano refuge, kur vairākdiennieki nakšņo uz īpaši teltīm izveidotām platformām. Izskatās diezgan amizanti. Kā tāds skudru pūznis kalna nogāzē.
    Beigās stāvs, bet ērts kāpiens uz augšu pa akmeņiem. Vienu brīdi sāk diezgan stipri snigt un paliek diezgan skaidrs, ka šodien trīs torņus neredzēsim. Naivo cerību gan saglabājam līdz galam.
    Finišā pavisam bieza migla un tik tikko redzam kalnu ezeru, kas ieguļ torņu pakājē. Pirms mums galu sasniegusi britu grupiņa, kas gida pavadībā iet W treka pēdējo etapu. Viens interesants džeks. Visu W treku nogājis šortos. Šobrīd snieg, bet tie jau tādi sīkumi vien ir. Brits izturīgs, bet izskatās, ka nav sapratis uz kurieni viņš atbraucis.
    Aptuveni 30min pagaidot uz dažiem mirkļiem paveras miglas mākonis un ieraugām vismaz pusotru torni. Šķiet, ka ziemeļu un centrālo.
    Laiks doties atpakaļ, jo visdrīzāk vairāk mums šodien nespīd. Gājiens lejup diezgan raits un ātrs. Šodien atkal 25km, 8h un 1400m vertikāli. Taka ļoti skaista un labi uzturēta. Šo labprāt ietu vēlreiz un ir arī motivācija, jo galveno taču neredzējām šoreiz. Man labāk patika šeit nekā Fitzroja taka. Madara domā tāpat.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 9

    Puerto Natales

    28 april 2023, Chili ⋅ ☁️ 8 °C

    Pēc gājiena vēl jāveic aptuveni 2.5h brauciens uz Puerto Natales pa tiem pašiem grants ceļiem. Ceļā satiekam īpaši daudz aitas un guanako. Madara bildē visu cik vien spēj. Lielu daļu ceļa jāveic pa remontdarbiem. Ja vēl kādreiz šeit atgriezīsimies, tad no Puerto Natales uz Torres del Paine parku varēs doties pa autobānim pielīdzināmu ceļu. Tā būtiski ietaupās tik ļoti svarīgais atvaļinājuma laiks.
    Gājiens + brauciens ļoti nogurdinošs tāpēc jūtams mīkstums vakarā. Man it kā gribas iziet ielās, bet Madara galīgi nost. Tāpēc paliekam pa mājām.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 10

    Monumento Natural Cueva del Milodón

    29 april 2023, Chili ⋅ 🌧 2 °C

    Meklējam alternatīvas ko šodien iesākt. Plānotā taka ir diezgan tālu parkā, kas normālos apstākļos nozīmētu vismaz 2.5h braukšanu katrā virzienā pa tiem pašiem līkumotajiem grants ceļiem, kur kratījāmies vakar. Turklāt vēl uzzinājām, ka pēcpusdienā tiek slēgts viens ceļa posms, tādējādi vakarā atpakaļceļš būtu par vēl vismaz 2h garāks. Ir sagurums no ilgajām braukšanas stundām tāpēc paliksim tepat Puerto Natales. Bāc, cik tas būtu nepatīkams pārsteigums uzzināt tikai atpakaļ ceļā, ka šis ceļš uz 2 dienām ir slēgts...
    Pāršķirstot mūsu Čīles grāmatu uzejam nelielu nacionālo parku - Monumento Natural Cueva del Milodón. Parkā atrodas ledāju izgrauztas alas. No sākuma gribējām salīdzināt ar mūsu pašu Gūtmaņa alu, bet laikam nebūs adekvāts salīdzinājums. Pirmā un vislielākā Milodon ala tiešām iespaidīga, parējās tā so-so. Ja skatītos no otra gala sākot ar mazāko, tad iespējams būtu savādāk. Redzējām vienu kondoru pārīti. Tas, ka pa diezgan lielu gabalu skaidri var saskatīt putnu sēžam uz klints liecina par to cik milzīgs tas patiesībā ir. To spārnu platums sasniedz pat 3m. Kad viens no viņiem pacēlās apgaitā diezgan skaidri varēja arī saskatīt to spārnu "3 pirkstus".
    Vispār šodien kājas jūtās, kā vārīti spageti pēc vakardienas kāpuma. Pat nelielais pakāpiens uz Milodon alas skatupunktu prasa piepūli.
    Šeit nopirkām 3 guanako vilnas šalles kopā samaksājot to ko samaksājām par vienu priekš mammas El Calafatē. Kā ir, tā jādzīvo.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 10

    Puerto Natales

    29 april 2023, Chili ⋅ ⛅ 1 °C

    Tā kā šodiena beigās izrādījās brīvāka nekā orģināli plānots, tad beidzot tiekam arī pie pastaigas pa pašu Puerto Natales. Pilsēta patiesībā diezgan interesanta. Pirmkārt gandrīz visas ielas ir vienvirziena braukšanas, kas iebraucēju no sākuma diezgan apmulsina. Izjutu arī uz sevis. Visas mājas diezgan mazas un zemas. Tādas kā pankūkas. Es minētu, ka tas saistīts ar slavenajiem Patagonijas vējiem. Ņemot vērā gana lielo laikapstākļu amplitūdu ļoti pārsteidzoši liekas, ka visas ēkas būvētas kā kartona mājiņas. Nekādas siltumizolācijas. Visu piesilda ar kaut kādiem elektriskajiem sildītājiem. Tikai retajā mājā ir kāda apkures sistēma. Laikam energoresursi šeit par kapeikām. Faktiski ārsiena ir tik pat bieza cik loga rāmis.
    Pēc El Calafates žīdošanās nolēmu, ka sev tomēr gribu aizvest mājās Patagonia keponu. Un patiesībā labi ka tā, jo tas šeit maksāja gandrīz uz pusi lētāk.
    Vakarā ejam uz slaveno Last Hope destilēriju, kur austrāļu pāris pēc episka ceļojuma pa Patagoniju nolēma šeit palikt uz dzīvi un atvēra neliela izmēra barčiku, kur pasniedz pašu taisītu džinu un viskiju dažādos kokteiļos. Vieta ārkārtīgi populāra tāpēc nācās gaidīt galdiņu ārā uz ielas teju stundu. Tikuši iekšā nobaudām katrs pa diviem kokteiļiem. Nonākam pie secinājuma, ka Dry London tipa džins mums vairāk iet pie sirds nekā Kalafates ogu variants. Madara atkal sāk masīvi knābāt tāpēc pēc otrā raunda dodamies uz mā (mājam). Pa nakti gan pamatīgu robu miega kvalitātē iesit kaimiņu sētas suņi, kas faktiski pārkārušies pāri žogam nenogurstoši rej pus nakti. Rīt turklāt agrs starts uz Punta Arenas tāpēc tas nav baigais bonuss.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 11

    Punta Arenas

    30 april 2023, Chili ⋅ ☁️ 2 °C

    Šorīt paliekam bez brokastīm, jo izbraucām agrāk nekā bijām pateikuši viesnīcas saimniekiem un nav arī neviena ko pabrīdināt. Būtu labi kādu cafe iešaut. Par pašām brokastīm nav ko pārdzīvot, jo čīlieši tāpat nav nekādi agrie cilvēki un brokastis galvenokārt ir kāds grauzdiņš ar sviestu un varbūt psiholoģiska rakstura šķiņķa šķēle.
    Pirmo stundu jābrauc pa pilnīgu tumsu. Var just, ka ceļmalas ir dzīvas. Skrien pa ceļiem un ceļmalām zaķi un lapsas. Viena zaķa pēdējais skrējiens beidzās zem mūsu ševroleta. Nedaudz salauzām bamperi, bet tā kā tā nebija pirmā skāde, kas uz tā atrodama, tad nododot mašīnu arī nekādas problēmas neradās. Jāsaka gan, ka šo faktu īpaši neizcēlām, bet viņš arī neprasīja. 🤭
    Vēl pirms mašīnas nodošanas izdodas ~2h pastaigāt pa Punta Arenas pilsētu. Manāmi lielāka, par visām pilsētām, kurās bijām Patagonijā. Laikam arī skaitās lielākā Patagonijas pilsēta ar aptuveni 125'000 iedzīvotājiem. Iepriekš kartē skatoties gan tā nelikās, bet ir tomēr diezgan liela pilsēta. Vēl ir agrs tāpēc daudz veikaliņi vēl ciet, bet izskatās ļoti sakoptas ielas. Noparkojamies pie Plaza de Armas parka. Šķiet, ka katrā sevis cienošā Čīles pilsētā galvenais parks nosaukts tieši šādi.
    Paēduši brokastis vienīgajā kafejnīcā, kas strādā dodamies izmest loku gar promenādi. Uzreiz gan nesapratām, bet kā izrādās - tas taču ir Magelāna šaurums! Lai arī vizuāli neatšķiras skats ne ar ko tādu ko piemēram neredzētu Liepājā vai Pāvilostā, bet morāli tas ir tāds diezgan stilīgs ķeksītis ko ielikt savā ceļotāja CV. Īpaši ja paskaties Google Maps un saproti, ka Antarktīda ir nepilnus 1000km no tevis. Antarktīda!
    Vēl pirms nododam mašīnu jāuzpilda bāka. Ševītis izsalcis, bet godam nokalpojis šo nedēļu. Pie nodošanas viss veiksmīgi un raiti. It kā džeks arī apskatīja mūsu nedaudz saskādēto bamperi, bet neko neteica. Drošības naudiņas saņēmām un dodamies ceļā.    Meer informatie

  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 12

    Valparaiso

    1 mei 2023, Chili ⋅ ☀️ 15 °C

    Pēc diezgan ilgas stagnācijas ko iesākt ar 1.maiju beigās tomēr nolemjam nosacīti riskēt un braukt uz Valparaiso. Šodien ir 1. maijs, kas faktiski visā pasaulē ir brīvdiena, bet kā jau dienvidos šeit to ņem īpaši nopietni, tāpēc pastāv diezgan liela iespēja, ka viss būs ciet.
    Aptuveni 30min no mājām kātojam uz autobusu centrālo staciju, kur pārsteidzoši viegli tiekam pie biļetēm. Domājams, ka kasierei un mums domas par galamērķi sakrīt. To pārbaudīsim. Interesants fakts - Madarai bija uzdevums izplānot šo dienu, bet tas viņai neizdevās pārāk sekmīgi, lai neteiktu vairāk. Izlēmu būt moderns un paprasīt, lai ChatGPT mums izplāno pa stundām šo dienu, jo pašam laika tam vairs nav. Pilnīgi bez nekāda plāna arī negribas braukt. Pēc tā plāna arī devāmies uz Čīles trešo lielāko pilsētu.
    Santjāgo stacija apbrīnojami tīra. Pa 500 peso ieejam tualetē, kas arī ir spīdoši tīra. Šāda parādība staciju tualetēs ir ārkārtīgs retums neatkarīgi, kurā pasaules malā atrodies. Gaišos spēkus (bomzīšus) arī nemana. Tikai ierastie suņi staigā apkārt un būvē actiņas meklējot potenciālos upurus.
    Veiksmīgi atrodam busu. Tiekam otrā stāva pirmajās panorāmas vietās. Autobuss, kā Šveices pulkstenis 10:00 atiet. Aptuveni pusotra stunda ceļā ekstremāli ērtā autobusā.
    Iebraucot Valparaiso redzams, ka visi klasiskie veikali ir ciet, bet uz ielām masīvs vietējo tirdziņš, kur tiek tirgots viss iesējamais. No divas dienas lietotām apakšbiksēm vai nobrauktiem iepirkumu groziņu ritenīšiem līdz pēdējo kolekciju Gucci un Prada produktiem uz vecmāmiņu adītām sedziņām ielas malās.
    Pēc aptuveni 30min gājiena pa Pedro Montt avēniju esam vēsturiskajā centrā, kur sākas manāms reljefs ar ko ir slavena šī pilsēta. Tā kā ir brīvdiena, tad funikulieri nestrādā un nākas izmantot savas kājiņas rāpjoties augšā pa mazajām krāsaino grafiti ieskautajām ieliņām. Grafiti tiešām krāšņi un radoši. Nav vienkārši sazīmēti pimpīši uz sienām, kā tas dažkārt gadās Rīgas ielās. Faktiski pa katru ielu jāiet divas reizes, lai abas ielas puses apskatītu pa gabalu. Uzkāpuši augšā pa Klavieru kāpnēm nobāzējamies Brighton viesnīcas bāriņā uz vienu panorāmisku dzērienu raundu. Neesam vienīgie. Par laimi tūristu rajoniņā restorāni un kafejnīcas strādā.
    Principā arī Santjāgo ir ļoti daudz un kvalitatīvi grafiti uz ielām, bet šeit ir jāpacenšas atrast skatu leņķi, kurā nebūtu redzams kāds mākslas darbs. Tos tiešām var saukt par mākslas darbiem, nevis vandālismu.
    Valparaiso ir otra lielākā Čīles osta un agrāk bija arī starptautiski ļoti populārs pieturpunkts kuģiem, kas brauca caur Magelāna šaurumu apkārt visam kontinentam. Pilsēta strauji noplaka pēc 1914. gada, kad atvērās Panamas kanāls, kas kuģu maršrutus būtiski saīsināja. Bet izteikti pieaugošās Čīles eksporta spējas pēdējās pāris desmitgadēs ļāvušas pilsētai saglabāt savu spozmi.
    Noteikti palīdz tas, ka šodien ir ļoti saulains un silts. Vismaz tūristiskie rajoni un ielas tiešām krāšņas un dzīvelīgas. Un kas nav arī mazsvarīgi - tīras. Ok, rajons ap autoostu tāds kādu varētu iedomāties Dienvidamerikas pilsētā. Ar Santjāgo nevar salīdzināt.
    Nostaigājuši, nošļūkuši pa ielām un pārbildējuši jēgu meklējam pusdienas. Vienu vietu dienas pirmajā pusē noskatīju, kur arī redzams ostas līcis. Turp arī dodamies, lai nesāktos slavenā restorānu izvēles stagnācija.
    Pēc maltītes pamazām jādodas uz stacijas pusi, lai dotos atpakaļ uz Santjāgo. Par spīti tam, ka šodien ir brīvdiena pilsēta tāpat mūs sagaidīja labi. Vakarā neveiksmīgi mēģinājām nomedīt kādu pārtikas veikalu pirms mājām. Tikām tikai pie jogurta un maizes kaut kādā mini kioskā aiz stūra netālu no viesnīcas. Šoreiz gan mums labavēlīgāks rajons Čīles galvaspilsētā. Paliekam Maktub Brasil - Hostal Boutique, kur par 3 naktīm samaksājam 170€. Dzīvoklis ar terasīti. Kopīga uz vairākām istabiņām ir tikai virtuve, bet kopumā ļoti foršas naktsmājas.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 13

    Gran Torre De Santiago

    2 mei 2023, Chili ⋅ ☀️ 18 °C

    Šodien no rīta braucām medīt flamingo uz Parque Bicentenario. Ar metro aši tiekam līdz biznesa rajonam Barrio El Golf, no kura aizkātojam līdz parkam. Parks tāds patukšs, bet laiks izcils, tāpēc pastaiga laba. Gandrīz neviena mākonīša pie debesīm. Tiekam līdz dīķim, kur jābūt rozā putniem. Tos nesatiekam, bet apskatām diezgan daudz citus - mums nepazīstamus. Pa 200 peso var nopirkt barību putnākiem un tikko kā to izdarām uzreiz visiem esam draugi. Tā kā esam gandrīz vienīgie, mums tiek nedalīta uzmanība. Sākas spārnoto draugu foto sesija.
    Pēc masīvas čupas ar izplūdušām putnu bildēm dodamies uz dienas galveno objektu - Gran Torres de Santiago. Dienvidamerikas augstāko debesskrāpi, kas stiepjas 300m augstumā. Jāatzīst, ka man likās, ka tornis ir augstāks. Tas laikam tāpēc, ka visas pārējās ēkas šeit ir ļoti zemas un šis stiklotais tornis ar Andu kalnu grēdu fonā ļoti izceļas. Viegli pamaldījāmies pa veikalu līdz atradām ieeju. Lai vai kā pa 12'000 peso no katra esam augšā. Gigantiski lielā un maksimāli plakanā Santjago pilsēta ieguļas masīvo Andu kalnu piekājē. Sniega cepures kalnos nokusušas. Lai arī tā vizuāli neliekas, jo visas virsotnes ir diezgan līdzīgas augstumā, bet tie ir vairāk nekā 6000m v.j.l. ko mēs redzam tālumā aiz pilsētas smoga. Teorētiski arī redzama dienvidu puslodes augstākā virsotne Akonkagva, tomēr tā kā nav vizuāli tik izteikta spicīte, tad tā neizceļas starp daudzajām. Līdz ar to nezinām uz kura fona jābildējās! 🤷🏻‍♂️
    Lai ilgāk uzkavētos panorāmā torņa bārā lēnā garā iedzeram pa vienam dzērienam. Pēc tam gan dodamies lejā pusdienās. Izvēle liela, bet kā jau parasti - latvietis ēd ko zin. Man liellopa burgers un Madarai cēzara salāti. Vismaz vieglai eksotikai man ir peruiešu alus Cusquena.
    Šodien jāiepērk aliņi un vēl kāds suvenīrs priekš mājiniekiem. Man vajadzētu arī vienu t-kreklu, lai ar trīsdiennieku nevajadzētu dzīvot vēl turpmākās 3 dienas garajā mājupceļā.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 14

    Barrio Italia

    3 mei 2023, Chili ⋅ ☀️ 19 °C

    Pēdējās dienas rītā dosimies uz Itāļu rajonu - Barrio Italia. No sākuma ar mājas hostu jāsarunā, ka vajadzētu atstāt somas, jo lidmašīna uz Ņujorku tikai vakarā. Vispār liekas diezgan nereāla lieta - nākamās 3 dienas katru dienu būsim citā kontinentā - Santjago - Ņujorka - Rīga!
    Nokārtojuši loģistikas lietas dodamies uz metro - šodien L5 zaļā līnija līdz Santa Isabela pieturai. Izkāpuši ārā uzreiz redzam krāsainas ieliņas un mājiņas tomēr viss pagaidām ciet. Nolemjam aiziet iedzert brokastu aliņu uz mums zināmo un salīdzinoši netālo Bellavista rajonu un pēc tam šeit atgriezties. Jo, kāpēc gan ne?
    Pa ceļam Madara pamana barbershop’u un ieņem galvā, ka man jānogriež mati un bārda. Nebija ienākusi tāda doma prātā, bet jāsaka, ka kopš pēdējās “tehniskās apkopes” ir pagājis laiciņš un to var manīt. 🤭 Iegūglēju Barbershopu Chip&Rock un uz to arī dodamies. Madara pa to laiku likšot nagus. Ļoti meistarīga un profesionāla pieeja. Par spīti absolūti maksimāli limitētajai spāņu valodas komunikācijas spējai sapratāmies un tiku safrizēts visā galvas reģionā. Interesanta pieredze. Pēc tam gan jāiedzer vienītī aliņš kamēr Madaru vēl apstrādā manikīrs.
    Gribēju pasūtīt otru aliņu, bet tā nevarot, ja nepasūta arī kādu ēdienu. Tad nu gan sistēma. Ko padarīsi - pasūtīju uzkodas. Kaut kas kraukšķīgiem pelmeņiem/cepelīniem līdzīgs. Principā nav slikti.
    Kad Madara man pievienojas, tad aizejam paēst normālas pusdienas. Ko gan citu itāļu rajonā ēdīsi ja ne picu? Šoreiz pica laba atšķirībā no vienīgās Argentīnā apēstās. Lēnā garā jādodas uz centra pusi, no kurienes startēsim uz lidostu.    Meer informatie

    Zie vertaling
  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 14

    Santjago SCL lidosta

    3 mei 2023, Chili ⋅ 🌙 14 °C

    Tāpat kā iepriekšējā reizē arī tagad sarunājām vietējo taksistu Luisu, lai mūs savāc centrā pie Plaza de Armas un tad uz lidostu - pa ceļam viesnīcā paņemot mantas.
    Viņš nez kāpēc negrib braukt pa lielo maģistrāli. Abas reizes brauc pa kaut kādiem pagalmiem un sētām. Gan jau negrib maksāt par labo ceļu izmantošanu, bet nu kamēr mūs laicīgi nogādā galā - kāda starpība pa kurieni viņš brauc.
    Lidostā esam pietiekoši laicīgi, lai visas drošības lietas izietu mierīgi un bez steigas. Nav arī ļoti daudz cilvēku. Principā 20 minūšu laikā esam nodevuši bagāžu un varam gaidīt savu lidojumu no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku. Šī bija interesanta lidosta, jo bagāžas nodošana jāveic pašam, faktiski bez lidostas darbinieku iesaistes. Noskenē pasi, izprintē uzlīmi, kuru uzlīmē uz somas un dod prom uz lentas.
    Veikalu ziņā nav ļoti interesanta lidosta, lai nosistu laiku. Nopirkām vīnu ko padzert pa ceļam lidmašīnā un pasēžam vēl kafejnīcā.    Meer informatie

  • ReizigerPatagonija’23
    Dag 15

    JFK

    4 mei 2023, Verenigde Staten ⋅ ☁️ 10 °C

    Lidojām ar LATAM aviokompāniju. Lai arī super garajā lidojumā bija ērtāki krēsli nekā šoreiz, bet jāsaka, ka dienvidamerikāņi saprot lietas par ērtiem krēsliem. Arī šie bija krietni patīkamāki, nekā parasti Eiropas lidojumos. Jāņem protams arī vērā lidmašīnā pavadītais laiks. Šis arī ir 10.5h lidojums. Var vilkt kaut kādas paralēles arī ar to cik ļoti ērti krēsli bija Čīles autobusos, salīdzinot ar Latvijas busiem.
    Lai vai kā, viegli samīcīti un ne pārāk izgulējušies, bet atkal esam nonākuši Ņujorkā! Šoreiz pašu spēkiem būs jātiek uz Manhetenu. Bet pirms tam jāizstāv bezgalīgi ilgās rindas uz pasu drošības pārbaudi. Vismaz kādu stundu stāvam un drūzmējamies, līdz tiekam pie kontrolieres. Mani izlaiž uzreiz cauri, bet Madarai tomēr prasa atkal pirkstu nospiedumus. Viss ok.
    Pa ceļam gan bisk šaize, jo Madarai pēc ne pārāk labā vinčika ko realizējām lidmašīnā šorīt slikta dūša. Tas neiet pārāk labi kopā ar kratīšanos vilcienos un metro. Jāatzīst, ka tas bija ar atrāvienu draņķīgākais Čīles vīns ko dzērām. Salds kā sīrups!
    Kā jau amerikāņiem pieklājas uz katra stūra lidostā ir kāds, kas labprāt palīdz ar norādēm - to arī izmantojam. Mums jāmeklē AirTrain, kas pa 8.25$ aizved līdz metro E līnijai, kas savukārt ir ekspresis uz Manhetenu. Kopumā nedaudz ilgāk kā stunda ceļā un esam atgriezušies betona džungļos!    Meer informatie

    Zie vertaling
  • 2024© FindPenguins
  • Home
  • Over ons
  • Blog
  • Groepstracking
  • Pers
  • Voorwaarden
  • Privacy & Cookies
  • Ondersteuning
  • Afdruk
  • Nederlands